Komentējot pēdējās nedēļās saņemto kritiku saistībā ar Baltijas valstu nespēju vienoties par dažādiem ar projektu Rail Baltica saistītiem aspektiem, ministrs uzsvēra, ka attiecīgie paziņojumi ir apliecinājums projekta nozīmīgumam un Baltijas valstīm jāvirzās tālāk atbilstoši plānam un darbu grafikam.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis ir panākušas vienošanos par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā, kā arī cilvēku skaitu, kas strādās RB Rail. Kompānijā strādās 27 cilvēki, un uzņēmuma valdē būs četri cilvēki - valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kā arī trīs valdes locekļi, kurus meklēs konkursā, ar konkrētu atbildību sadalījumu - juridiski-administratīvā, finanšu un tehniskā.
Savukārt runājot par Rubesas pārmetumiem Baltijas valstīm saistībā ar projekta lēno virzību, Augulis atzina, ka šāda līmeņa kopējs Baltijas valstu projekts ir pirmo reizi un prasa "daudz nervu un stresa, tāpēc dažkārt iespējami arī nepārdomāti izteicieni".
Kā ziņots, šā gada 7.septembrī Briselē kopuzņēmuma AS RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trīs grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.
Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar "RB Rail" centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga RB Rail un kas tiek veikti pēc RB Rail izstrādātiem iepirkuma principiem.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Intervijā portālam 15min.lt viņš pauda neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail starpniecību.
Pēc Krāmera iepriekš teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. "Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai," viņš sacīja.
Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par Rail Baltica darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī RB Rail valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.