Tikšanās laikā ar BISU vadītājiem - prezidentu Cao Veidunu, viceprezidentu Li Sjaomu, padomes priekšsēdētāju Gu Sjaojuaņu un padomes priekšsēdētāja vietnieku Džu Guanhao - Ašeradens pārrunāja abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā, latviešu un ķīniešu valodu apmācības jautājumus, kā arī studentu apmaiņas programmas.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotās informācijas, 2015./2016.akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstskolās studēja 27 Ķīnas studenti.
Uzrunas laikā ministrs pauda gandarījumu un pateicību, ka 2015.gadā Pekinas universitātē tika atklāta Latviešu valodas bakalaura programma, kurā jau pirmajā studiju gadā uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu apmāca pasniedzējs no Latvijas. Šā gada jūnijā Rīgas Tehniskā universitāte un Pekinas universitāte parakstīja vienošanos par Latviešu valodas programmas ieviešanu Ķīnas studentiem.
Tāpat Ašeradens informēja, ka ķīniešu valodu Latvijā var apgūt jau kopš 1994.gada un šobrīd to var izdarīt četrās universitātēs. 2013.gadā tika atklāts arī Latvijas Universitātes centrs Konfūcija institūts, kas ķīniešu valodas apguvi padara vēl pieejamāku, vienlaikus iepazīstoties arī ar Ķīnas kultūru. Savukārt latviešu valodu var apgūt trīs Ķīnas universitātēs, kā arī Ķīnas-Latvijas akadēmiskās sadarbības centrā, kas 2015.gadā tika atklāts Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā. Centra galvenais uzdevums ir stiprināt abu valstu sadarbību visās zinātņu nozarēs.
"Paralēli aktīvi strādājam pie līgumtiesiskās bāzes izglītības un zinātnes jomā paplašināšanas. Ķīnas Ministru prezidenta vizītes Latvijā laikā šā gada novembrī plānots parakstīt abu valstu valdību vienošanos par divpusējās sadarbības stiprināšanu izglītībā un zinātnē. Arī Latvijas universitātes ir izteikušas interesi paplašināt sadarbību ar Ķīnas universitātēm," norādīja Ašeradens. Sadarbības līgumus par studentu apmaiņu ar Ķīnas universitātēm jau šobrīd ir parakstījusi Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
Tikšanās noslēgumā Ašeradens Pekinas universitātes padomes priekšsēdētājai Gu Sjaojuanai dāvāja Latvijas eiro monētu "Rainis un Aspazija", savukārt Latvijas vēstnieks Ķīnā Pekinas universitātei pasniedza latviešu valodas mācību grāmatas.
Kā ziņots, Ašeradens no 3.septembra līdz 11.septembrim atrodas darba vizītē Ķīnā, kuras laikā pārrunās Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas ar augsta līmeņa Ķīnas amatpersonām, kā arī piedalīsies Latvijas dienās Ķīnā un Latvijas-Ķīnas biznesa forumā.
Līdz ar ministru vizītē uz Ķīnu devušies vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji no transporta, kokapstrādes, pārtikas, tekstila dizaina, kā arī juridisko un tulkojumu pakalpojumu sniegšanas nozarēm. Lielāko uzņēmēju delegācijas skaitu veido kokrūpniecības nozares uzņēmumu pārstāvji - 11 Latvijas kompānijas.
2015.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu bija 567,3 miljoni eiro, kas ierindoja Ķīnu 12.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. 2015.gadā Ķīna bija Latvijas 23.nozīmīgākā eksporta un devītā nozīmīgākā importa partnere. Tirdzniecības bilance ar Ķīnu bija negatīva (mīnus 340,6 miljoni eiro).
2015.gadā Latvijas preču eksports uz Ķīnu bija 108,5 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2014.gadā, bet imports no Ķīnas - 415,5 miljoni eiro, palielinoties par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi, mašīnas, mehānismi un elektroiekārtas, metālu izstrādājumi un minerālie produkti. Savukārt visvairāk no Ķīnas ieved mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.
2015.gada beigās Ķīnas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 5,8 miljoni eiro. Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Ķīnā bija 0,1 miljons eiro.