Ārlietu ministrs norādīja, ka izstrādātā sadarbības plāna mērķis ir "attieksmes maiņa, mūsu pašu gan valsts pārvaldē, gan arī tomēr sabiedrībā, kur mēs redzam ārpus Latvijas dzīvojošos cilvēkus kā neglābjamu zaudējumu – problēmu, nevis arī kā mums to vajadzētu redzēt – kā iespēju". Ministrs arī uzsvēra, ka "daudzi, kuri ir ārpus Latvijas tomēr pilnīgi noteikti Latvijai nav zuduši un, uzturot saikni ar viņiem, ir laba iespēja viņus kaut kādā brīdi redzēt atgriežamies ar jaunām zināšanām un jaunām iespējām".
E.Rinkēvičs kā četrus galvenos informatīvā ziņojuma darbības virzienus norādīja, pirmkārt, latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšanu, sniedzot atbalstu latviešu nedēļas nogales skolām valodas un kultūras kopšanai ārpus Latvijas robežām un atbalstot latviešu kopienas, biedrības un organizācijas ārvalstīs. Otrkārt, diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, nodrošinot ārvalstīs dzīvojošajiem iespēju paust savu politisko nostāju un piedalīties vēlēšanās un tautas nobalsošanās. Treškārt, sadarbību ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, veicinot sadarbību ar ārvalstīs esošajiem Latvijas uzņēmējiem un intelektuālā potenciāla aizplūšanu aizstājot ar intelektuālā potenciāla aprites procesu. Ceturtkārt, atgriešanās veicināšanu, diasporas pārstāvjiem nodrošinot Latvijas valsts institūciju un pašvaldību informācijas pieejamību un komunikāciju par atgriešanās iespējām un ar reemigrāciju saistīto normatīvo regulējumu.
Ārlietu ministrs arī pauda nostāju, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tiks strādāts, lai pievērstu ES dalībvalstu uzmanību, norādot, ka diaspora un sadarbība ar to ir jautājums, par kuru ir nepieciešams diskutēt ES līmenī.
Ministrs arī norādīja, ka Ārlietu ministrijai plānotā darbības plāna izpildei būs nepieciešami līdzekļi gan ziņojumā iekļauto darbības virzienu īstenošanai, gan konsulāro pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs.