Valdības apstiprinātajā Latvijas pozīcijā gaidāmajai ES Vispārējo lietu padomes 15.marta sanāksmei norādīts, ka kopumā no Grieķijas un Itālijas ir pārvietoti 629 patvēruma meklētāji, tostarp 301 no Grieķijas uz Bulgāriju, Franciju, Īriju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju un Vāciju. Tikmēr 328 pārvietoti no Itālijas uz Beļģiju, Franciju, Maltu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju.
Savukārt no trešajām valstīm uz Eiropu ir pārvietoti 3407 patvēruma meklētāji - uz Austriju, Beļģiju, Čehiju, Itāliju, Īriju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu un Šveici.
Valstu un valdību vadītāji atzinuši, ka migrantu humānā situācija Rietumbalkānu maršrutā prasa tūlītēju rīcību, izmantojot visus pieejamos ES un valstu līdzekļus, lai šo situāciju atvieglotu. Ņemot vērā dažu dalībvalstu ieviesto robežu kontroli vai iebraukšanas nosacījumus, Grieķijā ir iestrēguši 22 000 migrantu, un līdz marta beigām to skaits varētu sasniegt jau 70 000. Tas var novest pie lielas humānās krīzes, brīdinājusi ministrija.
Lai sniegtu ātru, mērķorientētu atbildi uz liela mēroga krīzēm, tostarp palīdzētu dalībvalstīm, kuras saskaras ar lielu bēgļu krīzes radītu spiedienu, un novērstu plašu humāno krīzi ES, Eiropas Komisija (EK) 2.martā ierosināja izveidot Ārkārtas palīdzības instrumentu izmantošanai ES ar kopējo finansējumu 700 miljoni eiro. Jauno instrumentu plānots apstiprināt līdz 17.-18.marta Eiropadomei.
LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš piedalījās ES-Turcijas samitā Briselē, atzina, ka Latvija gatava izvērtēt bēgļu pārslogotās Grieķijas vajadzības un savu spēju robežās sniegt humāno atbalstu.