Kopumā kā praktizējošs advokāts Liepa uzskata, ka nodevu paaugstināšana ir pareizs solis, jo tiesu sistēmu vajadzētu atslogot, tādā veidā cilvēki izsvērs, ar kādām prasībām ir vajadzība vērsties tiesā, jo Latvijā darbojas princips, ka "zaudētājs maksā uzvarētājam visus tiesas izdevumus, tajā skaitā nodevas".
LETA jau ziņoja, ka valdība 5.novembrī ārkārtas sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu grozījumiem Civilprocesa likumā, paredzot palielināt valsts pamatbudžetā iemaksājamo nodevu tiesvedībās par mantiska rakstura prasībām un sekmējot maksājamās valsts nodevas samērošanu ar procesā iesaistītās personas prasības summu.
Likumprojekts paredz, ka prasībām līdz 1500 latiem valsts nodeva būtu 15% no prasības. Savukārt prasībām no 1501 līdz 5000 latu valsts nodeva būtu jāiemaksā 225 latu vērtībā, kā arī papildu 4%. Tikmēr valsts nodeva par prasībām no 5001 līdz 20 000 latu sasniegtu 365 latus, plus 3,2% no prasības summas. Prasībai no 20 001 līdz 100 000 latu paredzētā valsts nodeva būtu jāiemaksā 845 latu un papildu 1,6% vērtībā.
Prasībām no 100 001 lata līdz 500 000 latu nodeva sasniegtu 2125 latus, plus 1% no prasības summas. Visbeidzot - prasībām virs 500 000 latu valsts nodeva būtu jāiemaksā 6125 latu vērtībā, papildus nomaksājot 0,6% no prasības summas.
Liepa sarunā ar aģentūru LETA pauda viedokli, ka valdība ir plānojusi iegūt budžeta ienākumus uz tiesu sistēmā maksātās nodevas palielinājuma rēķina, tomēr viņš vēl nav iepazinies, vai valdība paredz palielināt tiesu sistēmas finansējumu. Tajā pašā laikā advokāts uzsvēra, ka tiesiskā valstī ir ļoti svarīgi nodrošināt tiesu sistēmas darba pietiekamu finansiālu nodrošinājumu. "Gribētos, ka šim nodevu pieaugumam būtu jāpalielina arī tiesu finanšu paaugstinājums," norādīja Liepa.
Viņš uzsvēra, ka summāri lielākais nodevas pieaugums ir prasībām virs 500 000 latu, tomēr tajā pašā laikā nav palielinājuma vismazākajām mantiskajām prasībām. "Acīmredzot šāda sistēma ir paredzēta, lai novērstu iespējamo risku, ka prasībām zem 1000 latiem tiesa kļūtu nesamērīgi dārga, līdz ar to šajā segmentā varētu iestāties tiesu kontroles trūkums," skaidroja Liepa.
Jautāts, vai nodevas paaugstināšana kādā mērā ietekmē personas cilvēktiesības, Liepa pauda pārliecību, ka tās tiktu ietekmētas tikai gadījumā, ja nodevas maksājums ierobežotu personas tiesības uz taisnīgas tiesas procesu. Nebūtu pieļaujams, ja nesamērīgi augsta tiesu nodeva liegtu personai iespēju vispār vērsties tiesā. "Tomēr, ja prasītājs ir pārliecināts par prasības pamatotību, nodevu var kaut vai aizņemties, jo atbildētājs šo valsts nodevu atmaksās kopā ar citiem tiesāšanās izdevumiem," rezumēja advokāts.
Turklāt Latvijā paredzēti vairāk izņēmuma gadījumu, kad īpašu kategoriju prasītājus atbrīvo no tiesas izdevumu maksāšanas, piemēram, prasības par uzturlīdzekļu piedziņu.
Savukārt zvērināts advokāts Linards Muciņš apstiprināja, ka valsts nodevas paaugstināšana noteikti ietekmēs lietu skaita iesniegšanu tiesā un apgrūtinās cilvēkiem vēršanos tiesā, tomēr demokrātiskā valstī tā nedrīkstētu būt. "No vienas puses, tiesāšanās maksā naudu, un tas nav "bezmaksas prieks", bet, no otras puses, ir skaidrs, ka nodevu paaugstināšana ir mēģinājums glābt situāciju ar lietu pārlieku ilgo izskatīšanu tiesās," secināja Muciņš.
Tomēr kopumā viņš uzvēra, ka lielākās problēmas ar lietām un to izskatīšanu ir tieši Rīgas apgabalā, tāpēc nodevu palielināšana kopumā nav aktuāls jaunums - tiesu nodevas neatrisinās situāciju lielā mērā, bet kā labo aspektu viņš norādīja faktu, ka iegūtie līdzekļi, visticamāk, tiks virzīti tieši tiesu attīstībai.
Tāpat advokāts secināja, ka nodevu palielināšanu kritizēt nevajadzētu, jo iegūtie līdzekļi tiks novirzīti atpakaļ tiesu sistēmā. Tomēr viņš atzīmēja, ka nodevas lielajām prasībām esošajā redakcijā ir "nedaudz pārspīlētas".
Kopumā Muciņš konstatēja, ka paši cilvēki Latvijā ir neapdomīgi ar vēršanos tiesā, jo daudzas lietas, tajā skaitā līgumu slēgšana varētu tikt kārtotas pie zvērinātiem notāriem, nenoslogojot tiesas.
Tikmēr zvērināts advokāts Lauris Leja pauda viedokli, ka valsts nodevas paaugstināšana ir ceļš uz tādu tiesu praksi, kāda jau ir citās Eiropas valstīs, līdz ar to būs mazāk nevajadzīgu prasību. Tas nozīmē, ka prasības pieteicējam būs jārēķinās ar faktiskām mantiskām sekām negatīva iznākuma rezultātā. "Cik man zināms, katra tiesneša darba stunda maksā vairāk, nekā patlaban pieteicēji maksā valsts nodevās, tāpēc manā ieskatā nodevu palielināšana ir korekta," skaidroja advokāts.
Tāpat Leja piekrita, ka valsts nodevas varētu sekmēt alternatīvas strīdu atrisināšanas metodes, tomēr viņš nevarēja prognozēt, cik lielā mērā tas varētu notikt. "Tas noteikti atslogotu arī valsts budžetu, jo, kā jau minēju, tiesneša darba stundas maksā dārgāk, līdz ar to valstij ir jāfinansē arī tādu personu tiesvedības, kas, iespējams, ir apzināti nepamatoti iesniegušas savus pieteikumus," secināja Leja.
Viņš konstatēja, ka valsts nodevu paaugstināšana mazinās to prasību skaitu, kas iesniegtas, lai atliktu konkrētas samaksas vai novilcinātu samaksu izpildījumu, līdz ar to būs izdevīgāk atrast naudu tūlītējai atmaksai, nevis risināt konfliktu tiesas ceļā.
Jautāts, vai valsts nodevas palielināšana ietekmē cilvēktiesības, Leja paskaidroja, ka normatīvajos aktos ir paredzēts, kādos gadījumos cilvēki var lūgt atbrīvošanu no valsts nodevas, un personas var izmantot šādas tiesības. "Protams, daudzi apgalvos, ka būtu labāk, ja nodevas būtu vēl mazākas, tomēr ir jāraugās plašāk, valstiskā līmenī - būtībā katrs nodokļu maksātājs finansē šos tiesvedības procesus, savukārt tagad tā daļa, ko apmaksā iedzīvotāji, būs mazāka," secināja advokāts.
Kā iepriekš norādīja TM, palielinot valsts nodevu, tiktu mazināta iespēja ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai, jo patlaban valsts nodeva esot nesamērīga, sevišķi prasībās par lielām summām. Kā iepriekš norādīja TM, ar grozījumu palīdzību tiks veidota nopietnāka sabiedrības attieksme pret tiesāšanos, samazinot to gadījumu skaitu, kad personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan izmantojot vēršanos tiesā personisko attiecību skaidrošanai.