Āboliņš: Atkal braši kaunamies paši no sevis

Tāds viņš ir, un dabūt Īdētāju no sevis ārā pavisam laikam īsti nemaz nav nedz iespējams, nedz arī vajadzīgs. Var vienīgi nodibināt tādu kā savstarpējās neuzbrukšanas paktu, vienoties par sadzīvošanas noteikumiem un vienmēr, kad gribas par kaut ko pagausties un iesaukties - nevienā citā valstī tā nenotiek! -, atcerēties, ka, ļoti iespējams, spontānā dusmu lēkme ir Īdētāja, nevis paša sirdsbalss iniciēta.Tomēr ir reizes, kad Īdētājs pārkāpj visas robežas un sāk kļūt tik destruktīvs, kam tam ir jāpiesaka totāls, bezkompromisa karš. Kad vairs nepietiek ar pamieru, kad ir reizi par visām reizēm jātiek galā gan ar Īdētāju, gan pašam ar sevi. Jo viena lieta ir radīt sajūtu, ka ir uz ko tiekties, ka vienmēr var izdarīt labāk, bet pavisam cita - likt izjust nemitīgu, konstantu kaunu un justies slikti pat par ikdienišķām lietām.Un pagājušajā nedēļā Īdētājs bija uzdarbojies ne pa jokam. Nu, piemēram, licis veselai ļaužu grupai pierakstīt pilnu tviteri ar žēlabām par to, cik milzīgu kaunu nācies izjust, skatoties video no Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Daži pat aizrunājās tik tālu, ka īstenais Latvijas prezidents patiesībā jau sen kā ir Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess... No vienas puses jau, protams, smieklīgi. Bariņš mazvērtības kompleksu nomocītu ļaužu nonākuši tik tālu, ka nu jau kaunas pat no savas valsts simbola. Nevis kaut ko dara lietas labā - paši iesaistās politikā, aģitē balsot par citu prezidentu, dibina sabiedriskas organizācijas, kuru mērķis ir panākt prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu -, bet tieši sēžot pie datora kaunas.Turklāt kaunas par kaut ko absurdu un neizprotamu. Bērziņš nepietiekami labi runā angliski? Paskatieties taču kādu vakaru CNN, un redzēsiet, ka citu valstu vadītāji runā ne tā vien. Un nekas. Neviens viņu valstī par viņiem kaut kā īpaši nekaunas. Bērziņš nav pietiekami dedzīgs un harismātisks? Varētu atrast duci valstu, kur valsts galvas ir vēl pelēkāki un neizteiksmīgāki (te svarīgi ņemt vērā, ka korekta salīdzināšana būs tikai ar parlamentārām valstīm, kur prezidentiem reālas varas nav). Un atkal nekas. Strādā cilvēki un nevienu nekādos kompleksos neiedzen.Tā varētu turpināt bezgalīgi, lai gan tāpat ir skaidrs, ka Bērziņš nekādā veidā kaut kā īpaši negatīvi neizceļas uz citu valstu prezidentu fona. Ir, protams, labāki, bet ir arī sliktāki. Tāpēc iešana Īdētāja pavadā un masveidīga viedokļa, ka Latvijā viss ir slikti, kultivēšana tikai grauj Latvijas pamatus un beigu beigās liek ļaudīm sākt kaunēties arī pašiem no sevis.