Kopumā, Latvijas ekonomika pēdējo desmit gadu laikā ik gadu patērējusi lielā mērā nemainīgu enerģijas daudzumu, turpretī iekšzemes kopprodukts kopš 2005.gada pieaudzis par 17%. Atšķirības ekonomikas izaugsmē un enerģijas patēriņā vismaz daļēji atspoguļo izmaiņas ekonomikas struktūrā - pēdējo desmit gadu laikā audzis dažādu mazāk energointensīvu pakalpojumu īpatsvars IKP, kā piemēram, IT/finanšu pakalpojumi. Taču atšķirības zināmā mērā izskaidro arī augstāka energoefektivitāte. Tiesa, līdz Eiropas energoefektivitātes līmenim mums vēl diezgan tāls ceļš ejams. Eurostat dati par patērēto enerģiju uz 1000 eiro no kopprodukta liecina, ka Latvija šo 1000 eiro (salīdzināmajās cenās) radīšanai 2014. gadā patērējusi par 76% vairāk enerģijas nekā Eiropas Savienība vidēji. Vieta uzlabojumiem Latvijā noteikti ir, piemēram, raitākā ES fondu apgūšanā dzīvojamo māju un ražošanas ēku siltināšanā.Augstāka nekā Eiropas Savienībā vidēji ekonomikas energointensitāte Latvijā nozīmē lielāku atkarību no energoresursu cenām. Naftas cenu zemākie punkti (pie 25 eiro par barelu šī gada janvārī) ir jau aiz muguras, un līdz ar šobrīd prognozēto pakāpenisku tās kāpumu kopumā pieaugs arī energoresursu izmaksas – skarot Latvijas konkurētspēju vairāk nekā Eiropā vidēji.
Swedbank: Ekonomikas motors "ēd" aizvien mazāk energoresursu
Latvijas ekonomika (gan mājsaimniecības un uzņēmumi, gan pats enerģētikas sektors – siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā) pērn patērējusi 188,7 petadžoulus enerģijas. Tas ir par 1,4% vairāk nekā pērn, bet praktiski tikpat, cik pirms desmit gadiem (salīdzinājumā ar 2005.gadu patēriņš samazinājies par 1,8%).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.