Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Laimas reiderismā iesaistītā ASV ofšora Menard Port loma agrākos skandālos

Viens no šīs vasaras skandalozākajiem notikumiem ir ASV ofšora Menard Port LLC un zvērināta advokāta Mārča Miķelsona panāktā Latvijas lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze un vēl 24 Nordic Partners grupas uzņēmumu kontu apķīlāšana. Publiskajā telpā šis gadījums nodēvēts par reiderismu un tā kontekstā atgādināts par šo pašu personu pirms četriem gadiem realizēto uzņēmuma pārņemšanas mēģinājumu pret SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS).

Mediju arhīvos var atrast interesantas lietas. Izrādās, LPS bija skaļākais, taču nebūt ne pirmais uzņēmuma pārņemšanas gadījums, ar kuru saistīts "mazākuma akcionāru tiesību aizstāvis" advokāts Miķelsons un Menard Port LLC. Manā rīcībā nokļuvušie dokumenti ļauj detalizēti parādīt to notikumu ķēdi, kuru rezultātā Miķelsonam faktiski piederošs uzņēmums ieguva 28% LPS kapitāla daļas, bet to iepriekšējais īpašnieks – AS Pilsētprojekts - nonāca līdz maksātnespējai.

Kārdinošais kumoss bija SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS) piederošā vairākus miljonus vērtā biroju ēka Rīgā, Skolas ielā 21. Pat krīzes laikā tā tirgus vērtība pārsniedz trīs miljonus latu, bet 28% no šī īpašuma pastarpināti piederēja AS Pilsētprojekts, kura akcionāri pārsvarā bija pirmspensijas vai pensijas vecuma projektētāji.

Divi pilsētprojekti

2008. gada beigās Mārcis Miķelsons, viņa tēvs Agnis Miķelsons un viņa radinieks Dzintars Skujiņš ķērās pie AS Pilsētprojekts akciju uzpirkšanas, un jau 2009. gada pirmajos mēnešos kļuva par akciju kontrolpaketes īpašniekiem. Kontrolpaketes turētāji nomainīja AS Pilsētprojekts padomi, tajā ieceļot Mārci Miķelsonu, Agni Miķelsonu un Margaritu Brikmani, bet jaunā padome nomainīja valdi, tajā ieceļot Dzintaru Skujiņu, viņa dēlu Oskaru Skujiņu un zvērināta advokāta Mārča Miķelsona palīgu Jāni Ābiku.

Trīs īpašnieku izveidotā akciju kontrolpakete pēc pāris mēnešiem nonāca jaunizveidota uzņēmuma SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā. Tā vienīgā īpašniece bija ASV reģistrētā kompānija Menard Port LLC, bet  pilnvarotā persona - Jana Gruntmane, pēc laulībām Miķelsone. Kā liecina tiesvedības gaitā iegūtā informācija, patiesā labuma guvējs Menard Port LLC šinī laikā bija Mārcis Miķelsons. Abu pilsētprojektu - gan AS Pilsētprojekts gan SIA „Pilsetprojekts Invest” - valdē strādāja Mārča Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš, un tieši viņam bija ievērojama loma visai dīvainu dokumentu parakstīšanā.


Kur aizplūda AS Pilsētprojekts nauda?

AS Pilsētprojekts aktīvus šajā laikā veidoja vairāk kā simts tūkstoši latu, ko uzņēmums avansa veidā bija saņēmis no Rīgas Valsts tehnikuma, un nedaudz vairāk kā 33 tūkstoši latu no citiem pasūtītājiem. Tomēr tā vērtīgākais īpašums 2009. gada janvārī bija 412 LPS daļas, kuru kopējā tirgus vērtība, spiežot pēc mediju ziņām, sasniedza apmēram 800 tūkstošus latu.

Vairāk kā 100 tūkstoši lati AS Pilsētprojekts kontā patiesībā piederēja Rīgas Valsts tehnikumam. Šo naudu tehnikums vēl 2007. gadā ieskaitīja uzņēmuma kontā kā avansu par būvprojekta izstrādi. Taču sākas krīze, būvprojekts vairs nebija aktuāls, nauda palika AS Pilsētprojekts kontā, bet tiesības uz šīs naudas saņemšanu joprojām bija Rīgas Valsts tehnikumam. Neskatoties uz to, ka minētie līdzekļi pēc būtības piederēja Rīgas valsts tehnikumam, tika noslēgti bezprocentu aizdevuma līgumi ar SIA Stabu 8, un uz šī uzņēmuma kontu četros dažādos maksājumos aizceļoja apmēram 105 tūkstoši latu. Dažus tūkstošus aizņēmējs vēlāk atdeva, tomēr tā bija neliela daļa. Pēc neilga laika SIA Stabu 8 izziņoja maksātnespēju, bet parāds tika pārvests uz SIA JEZO. Vēlāk AS Pilsētprojekts maksātnespējas procesā Rīgas Valsts tehnikums maksātnespējas administratoram Ingusam Strautmanim iesniedza kreditora pieteikumu, tomēr savu naudu neatguva. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija tā arī neuzskatīja par vajadzīgu cīnīties par Rīgas Valsts tehnikumam joprojām piederošo 122 925 latu atgūšanu.

SIA Stabu 8 tāpat kā SIA Pilsetprojekts Invest pieder ASV ofšoram Menard Port LLC, bet vienā no daudzajām ar LPS saistītajiem tiesu procesiem atklājās, ka Menard Port LLC patiesā labuma guvējs ir Mārcis Miķelsons.
Šķīrējtiesas lēmums ar atpakaļejošu datumu?

2009. gada janvārī AS Pilsētprojekts piederēja 412 LPS daļas, tā paša gada septembrī AS Pilsētprojekts iegādājas vēl četras, bet novembrī – vēl septiņas daļas, tādējādi kļūstot jau par 423 LPS daļu īpašnieku. Tieši LPS daļu iegādes datumi ļāva atklāt dīvainības kādā Ad Hoc Šķīrējtiesas lēmumā.

2009.gada 26.novembrī šķīrējtiesas lēmuma kopija tika iesniegta LPS, lai veiktu AS Pilsētprojekts piederošo LPS daļu pārreģistrāciju uz SIA Pilsetprojekts Invest. No šī dokumenta redzams, ka šķīrējtiesas procesā prasītāja lomā uzstājās SIA Pilsetprojekts Invest, atbildētāja - AS Pilsētprojekts. 2009.gada 15.oktobrī šķīrējtiesnesis Jānis Berovskis it kā ir apstiprinājis pušu 2009.gada 7.oktobra izlīgumu. No izlīguma izriet, ka prasītājs esot dzēsis atbildētāja parādu pret SIA HFC-1 260 tūkstošu latu apmērā, tādēļ pēc izlīgšanas AS Pilsētprojekts piederošās 423 LPS kapitāldaļas kā kompensācija tiek nodotas SIA „Pilsetprojekts Invest” īpašumā. Atbildētāju pārstāvēja Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš, prasītājs piederēja ASV reģistrētajam Menard Port LLC, savukārt kāda persona vārdā Jānis Berovskis vēlāk AS Pilsētprojekts kreditoru sapulcē pārstāvēja Menard Port LLC intereses.

AS Pilsētprojekts akcionāri uzskata, ka šķīrējtiesas lēmums tapis ar atpakaļejošu datumu par nenotikušu šķīrējtiesas procesu. Proti, lēmuma pieņemšanas datumā AS Pilsētprojekts piederēja tikai 416 LPS daļas, nevis 423, kā minēts lēmumā. Pārējās septiņas daļas AS Pilsētprojekts nopirka apmēram mēnesi vēlāk.

Dīvainie parādi turpina krāties

Nākamais dīvainais dokuments ir starp AS Pilsētprojekts un Menard Port LLC kā vienīgo SIA „Pilsetprojekts Invest” īpašnieku noslēgtais notariālais akts, ka Menard Port LLC dzēsis AS „Pilsētprojekts” parādu pret SIA “HFC-1” 240 tūkstošu latu apmērā. SIA „HFC-1” 2009. gada pārskats liecina, ka šīs sabiedrības neto apgrozījums bijis tikai 600 latu, un tai nav bijis nekādu citu saimnieciskās darbības ieņēmumu. Savukārt laikraksts Dienas bizness 2010. gada 28. septembrī („Akcionārus atstāj tukšā uzņēmumā”) raksta: „Interesanti, ka HFC-1 daļas pilnībā pieder uzņēmumam, kura nosaukums pašlaik ir SIA Beta 4 un kas savukārt pieder jau iepriekš minētajam M. Miķelsonam un divām Īslandē dzīvojošām fiziskām personām.”
Notariālo aktu, ar kuru AS „Pilsētprojekts” trīs dienu laikā apņemas samaksāt „HFC-1” 240 tūkstošus latu, 2009.gada 17.novembrī paraksta AS „Pilsētprojekts” valdes priekšsēdētājs Dzintars Skujiņš. Tādas naudas uzņēmumam nav, un pēc dažām dienām Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Menard Port LLC iesniedz pieteikumu par notariālā akta piespiedu izpildi.

Jau citā tiesas prāvā, kurā bijusī AS Pilsētprojekts valdes priekšsēdētāja un direktore Daila Šēnberga cēla AS Pilsētprojekts labā prasību pret Mārci un Agni Miķelsonu par zaudējumu piedziņu,  atrodams zvērināta revidenta atzinums:  pārbaudot SIA HFC-1 un SIA Pilsetprojekts Invest bilances secināms, ka nekādu parādu neviens nav dzēsis. Atzinumā arī secināts, ka nododot SIA Pilsetprojekts Invest īpašumā 423 LPS daļas, AS Pilsētprojekts nodarīti zaudējumi Ls 782 550 apmērā. Atzinums ir, bet tālākas virzības nav...

Neesoša persona paraksta simtiem tūkstošu vērtu līgumu

Ja reiz AS Pilsētprojekts parādījies pusmiljonu liels parāds, kuru Menard Port LLC un SIA Pilsētprojekts Invest it kā ir dzēsuši, tad jārada šim parādam līdzvērtīgs mantas aktīvs.

AS Pilsētprojekts akcionāri un darbinieki pārsvarā ir inženieri -projektētāji, tātad cilvēki, kuriem projekta dokumentācijas izstrāde problēmas nerada. Un tomēr AS Pilsētprojekts pilnvarnieka Jāņa Ābika personā noslēdza līgumu ar SIA Eko Rūja, pēc kura minētais uzņēmums apņemas uztaisīt būvprojekta dokumentāciju HFC-1 piederošam īpašumam Rīgā, Ādmiņu ielā 4. Par noteiktā laikā neuztaisītu būvprojekta dokumentāciju Eko Rūjai jāmaksā līgumsods - 0,45% dienā no līguma summas. Projekta dokumentācija tā arī netapa, bet AS Pilsētprojekts bilancē parādījās nepieciešamais parādnieks - Eko Rūja ar parāda summu Ls 364 691. Tiesas procesa laikā atklājās, ka Eko Rūja patiesībā ir neliels uzņēmums, kuram ar projektēšanu nav nekāda sakara, bet persona – Guntis Jānis Bērziņš ar līgumā minēto personas kodu, kura it kā Eko Rūja vārdā parakstījusi līgumu, neeksistē...

AS Pilsētprojekts nonāca līdz maksātnespējai, tomēr tā akcionāri nepadevās. 2011. gada 11. augustā Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē nonāca iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu saistībā ar Mārča Miķelsona, Dzintara Skujiņa un citu personu prettiesiskajām darbībām. Lai arī iesniegumā bija minētas ziņas par  krāpšanu un dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pierādījumu iznīcināšanu, iesniegums dziļi iegūla pārvaldes plauktos, un ziņu par tā tālāko virzību trūkst. Toties visai apšaubāmā ceļā ieguvusi 423 LPS daļas, SIA Pilsetprojekts Invest uzsāka virkni tiesas procesu pret LPS un tās meitas sabiedrībām.

Kopš tiesu darbu sākuma starp SIA Pilsetprojekts Invest un SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība pagājuši jau četri gadi, tomēr tiesvedībai gals vēl nav paredzams. Pēc Pilsetprojekts Invest prasības apķīlāti LPS meitas sabiedrību konti, un kādreiz veiksmīgais uzņēmums šo darbību rezultātā knapi velk dzīvību. Savukārt Menard Port LLC devies jaunā cīņā par miljoniem NP Business Centre labā, kurā pats ir mazākuma akcionārs. Bet par to, kā mazākuma akcionārs var pārtapt vairākuma akcionārā, stāsta SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība un Menard Port LLC īpašumā esošā SIA Pilsetprojekts Invest  lieta.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē