Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Elektrum Esti: Igauņi joprojām nemāk salīdzināt elektrības tirgotāju piedāvājumus

Tirgus atvēršanā Igaunija ir soli priekšā Latvijai. Mājsaimniecībām tā savu tirgu vērusi kopš 2013. gada 1. janvāra. Cik viegli vai grūti iedzīvotājiem ir pieņemt lielās pārmaiņas un ko varam mācīties no saviem ziemeļu kaimiņiem, stāsta uzņēmuma _Elektrum Esti _vadītājs Raivo Videviks.

Igaunijā mājsaimniecību tirgus pilnībā ir atvērts no 2013.gada 1. janvāra. Kas ir mainījies aizvadītā gada laikā?

Lietotāji ir kļuvuši informētāki, zinošāki, vairs nav tik apjukuši kā gada sākumā. Lai gan iedzīvotāji līdz šim nav aktīvi mainījuši tirgotāju, tomēr sāk to darīt arvien biežāk. Paredzam, ka nākamo gadu laikā mājsaimniecību aktivitāte tirgū pieaugs, kas cels konkurenci un veicinās pakalpojumu kvalitātes standartus. Katrā ziņā konkurence aug, un tirgus gaida arvien jaunus dalībniekus. Jo lielāka konkurence, jo lietotājiem plašāka izvēle – labākas cenas un nosacījumi. Tieši uz to atvērtam tirgum ir jātiecas – jāvairo klientu apmierinātība.

Cik aktīvs ir Igaunijas mājsaimniecību tirgus?

Igaunijas tirgū aktīvi darbojas 3-4 lielākie elektroenerģijas tirgotāji: Eesti Energia, Elektrum Esti, 220.energia, elekter.ee. Tirgotāju  piedāvājumi ir ļoti līdzīgi, arī elektrības cenu atšķirības ir nelielas, tikai daži eiro centi. 

Pamatā tiek piedāvātas divas tā sauktās pakalpojumu paketes: fiksētās cenas piedāvājums un mainīgās, biržai piesaistītās cenas piedāvājums. Fiksētās cenas paketē ir noteikta cena par kilovatstundu noteiktam laika periodam, un šajā laika posmā katra mēneša rēķinā elektroenerģijas cena paliek nemainīga. Tirgotāji garantē, ka līguma darbības laikā cena nemainīsies, lai gan elektroenerģijas tirgus ietekmē cena svārstās. Savukārt mainīgās  cenas piedāvājumā elektroenerģijas cena ir pilnībā atkarīga no cenu svārstībām biržā – cena par kilovatstundu mainās katru mēnesi, un šīs izmaiņas var būt ievērojamas. 

Kā tirgotāji informē par saviem piedāvājumiem?  

Lielākoties darījumi tiek piedāvāti ar interneta starpniecību, jo vairumam tirgotāju nav savu klientu servisa punktu. Tāpat elektroenerģijas tirgotāji veido speciālo piedāvājumu kampaņas. Klienti informāciju iegūst tirgotāju mājaslapās un klientu apkalpošanas zvanu centros. Darbojas arī salīdzinājuma portāli, kuri apkopo visu informāciju par elektroenerģijas tirgotājiem un to piedāvātajām cenu paketēm, sniedzot iespēju tās salīdzināt. 

Cik bieži var mainīt tirgotāju, un vai iedzīvotāji to dara?

Klienti var mainīt izvēlētos tirgotāju piedāvājumus, kā arī tirgotājus katru mēnesi. Elektrības tirdzniecības līgumi stājas spēkā mēneša beigās, taču tiem ir jābūt parakstītiem vismaz 21 dienu iepriekš. Piemēram, ja klients vēlas, lai līgums stājas spēkā no 1. marta, tas ir jāparaksta, vēlākais, 7. februārī. Ja klients ir izmantojis universālo pakalpojumu, lai pirktu elektrību (tas nozīmē – iepriekš nekad nav izvēlējies  tirgotāju), viņš jebkurā brīdī var parakstīt jaunu elektroenerģijas līgumu. Savukārt ja klients ir parakstījis beztermiņa elektroenerģijas līgumu un vēlas noslēgt elektroenerģijas līgumu ar jauniem noteikumiem, viņam vispirms ir jālauž vecais līgums. 

Taču Igaunijā joprojām ir visai sarežģīts elektroenerģijas tirgotāja maiņas process. Dažādi pārdevēji piedāvā atšķirīgus nomaiņas termiņus, un cilvēkiem netiek sniegta palīdzība, lai viņi varētu savlaicīgi lauzt savus līgumus. Arī elektroenerģijas tirgotāja nomaiņai atvēlētais laiks ir salīdzinoši īss.

Protams, ikviens sākums ir grūts un pie jaunās kārtības ir jāpierod. Tomēr jāatzīst, ka brīvā tirgus principi ir  skaidri un pamatoti, un izslēdz jebkādas manipulatīvas diskusijas par to, cik elektrībai būtu jāmaksā. Tirgū elektrība maksā tik, cik tā maksā. 

Kas pēc tirgus atvēršanas ir noticis ar elektroenerģijas cenu? Vai tā ir mainījusies?

Cena no 2013.gada 1. janvāra ir augusi. Tas bija gaidāms un paredzams, taču kopš šī brīža cena ir bijusi diezgan stabila, ar novirzi vienīgi jūnijā, kad Nord Pool Spot elektroenerģijas biržā cenas pieauga, tādējādi palielinot elektroenerģijas cenas lietotājiem, kuri bija izvēlējušies elektroenerģijas tirgus cenas piedāvājumu.

Viens vai divi rēķini?

Līdz tirgus atvēršanai Igaunijā bija ierasta prakse, ka par elektrības patēriņu un piegādi mājsaimniecība saņem tikai vienu rēķinu, līdzīgi kā tas ir mobilo sakaru jomā. Taču tagad par patērēto elektroenerģiju daudzi iedzīvotāji savās pastkastītēs atrod vairākus rēķinus. Vienu rēķinu saņem tikai tās mājsaimniecības, kuru elektroenerģijas tirgotājs ir saistīts ar tīklu uzņēmumu jeb Esti Energia. Tiem klientiem, kas saņem vairākus rēķinus, ir līgumattiecības ar citu elektroenerģijas tirgotāju, taču uz pakalpojumu rēķiniem ir redzams Esti Energia logo. Šāda situācija tiek pamatota ar vēlmi nemainīt jau izveidoto sistēmu, kā arī izvairīties no liekām izmaksām. Taču šī nevēlēšanās mainīt sistēmu vienkāršam patērētājam rada pietiekami lielu sajukumu un neizpratni.

Vai cilvēki ātri pieņēma izmaiņas, kas saistītas ar brīvo tirgu?

Īsi atbildot - nē. Atvērtā tirgus koncepts cilvēkiem joprojām ir diezgan jauns, lielākā daļa nezina, kā un ko salīdzināt, tomēr, ja atskatāmies uz šā gada sākumu, ir vērojami zināmi uzlabojumi. Jāatzīst, ka daži uzņēmumi savus piedāvājumus padara grūti saprotamus, tie ir sarežģīti, un tos ir pat neiespējami salīdzināt. Viens ir skaidrs: lai izprastu visas nianses un izlemtu, kurš piedāvājums ir vislabākais, ir nepieciešams laiks un liela pacietība. 

Kādas ir galvenās atziņas, ko, atverot savu tirgu mājsaimniecībām, vajadzētu paturēt prātā Latvijai?

Ir nepieciešams laiks, lai cilvēki pierastu pie pārmaiņām. Tieši pacietība un laipna klientu apkalpošana, kā arī korekta komunikācija atvieglos procesu. Līdz ar tirgus atvēršanos notiek būtiska iedzīvotāju paradumu maiņa, jo elektrība kļūst par svarīgu patēriņa produktu. To ir diezgan grūti uzreiz saprast, bet godīga un saprotama informācija lielās pārmaiņas noteikti atvieglos.

Vai Igaunijā ir pieļautas kļūdas, no kurām derētu izvairīties?  

Joprojām pastāv daži melnie caurumi Igaunijas tiesību aktos, kas nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem tirgū iesaistītajiem pārdevējiem. Tomēr uzskatu, ka kopumā tirgus atvēršana Igaunijā ir bijusi veiksmīga.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē