"Delna neiesaistās diskusijā ar Uzturēšanās atļauju lomu Latvijas ekonomikā. Mūsu loma ir pieprasīt no valdības un politiķiem godīgas un labi pārskatāmas procedūras visā valsts pārvaldē", komentēja Delnas direktors Gundars Jankovs.
"Likuma izskatīšanas gaitā, vairāki Saeimas deputāti uzdeva jautājumus par korupcijas riskiem, taču pieļāva situāciju, ka likums tiek virzīts uz priekšu bez pienācīgas atbildes no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kas atbild par likuma ieviešanu."
"Viena no versijām, ko dzirdējām, kāpēc korupcijas riski ir mazi un tāpēc tam nav jāpievērš uzmanība, ir tas, ka tagad ir radīta sarežģīta, nesaprotama un daudziem pārāk dārga sistēma, tāpēc gribētāju uz atļaujām būs maz. Šāda pieeja neatbilst 21.gadsimta pārvaldei valstī, kas pēc gada gatavojas vadīt visu Eiropas Savienību", teica G.Jankovs.
Jebkuras izmaiņas likumos un noteikumos, kas veido jaunus korupcijas riskus, nedod pozitīvus signālus investoriem un sabiedrībai.
Delna aicina Valsts Prezidentu atgriezt likumu Saeimā un pieprasīt mehānismu, kas ir viegli administrējams un visiem pieejams, vienlaicīgi sasniedz šobrīd valdības izvirzīto mērķi samazināt uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Piemēram, nosakot, visu investīciju nekustamajā īpašumā slieksni virs 100 000 eiro vai kādā citā augstā apmērā.
Gadījumā, ja kvotu sistēma paliek spēkā, Delna aicina PMPL izstrādāt atklātu pieteikšanās un uzturēšanās atļauju izsniegšanas mehānismu, lai tas ir redzams un saprotams investoriem, kā arī Latvijas sabiedrībai, kas gribētu šo sistēmu uzraudzīt. Iekšējās pārvaldības struktūrās jānovērtē katra darbinieka potenciālā saskarsme ar korupcijas situācijām, jāveic apmācības.