Ministrija nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.
Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.
Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.
Pieņemot regulējumu bez diskusijas ar privātpersonām un neizvērtējot ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likums, norāda VARAM.
Ministrija atbalsta regulējumā noteikto prasību pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, taču vienlaikus centralizētajā siltumapgādes sistēmā būtu nepieciešams arī mazināt fosilo energoresursu patēriņu, veicot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pārvades sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanu.
Ministrija uzsver, ka fosilo energoresursu sadedzināšana dažādās apkures iekārtās palielina oglekļa dioksīda CO2 koncentrāciju atmosfērā, izraisot klimata pārmaiņas, kā arī rada valsts atkarību no importētajiem energoresursiem, tādēļ kopumā ir jāvirzās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Ņemot vērā dažādu kurināmo patēriņu Rīgā un to radītās emisijas, secināms, ka galvenais kurināmais, kas rada šo piesārņojumu Rīgā, ir biomasas nevis citu fosilo kurināmo izmantošana apkurē. Tāpat arī Rīgai prioritāri būtu jāveic pasākumi piesārņojuma samazināšanai transporta sektorā, kas joprojām ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Tāpat ministrija uzskata, ka Rīgas domei pirms dažādu aizliegumu noteikšanas būtu jāparedz finansiālā atbalsta programma vai citu finansiālu atbalstu izvērtēšana, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides šādu apkures iekārtu nomaiņas īstenošanai. Tas nepieciešams, jo daudzos gadījumos noteiktās prasības var prasīt ievērojamus finansiālos līdzekļus.
VARAM aicina Rīgas domi pārskatīt saistošos noteikumus, ņemt vērā izteiktos iebildumus un pilnveidot noteikumus atbilstoši ministrijas paustajam izvērtējumam.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī Rīgas dome nolēma aizliegt apkurē izmantot akmeņogles. Saistošie noteikumi nosaka trīs Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.
Visās trijās zonās bija plānots aizliegt būvēt, nomainīt vai uzstādīt stacionāras iekārtas, kurās izmanto ogles siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
No 2023.gada visās zonās bija plānots aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu.
Savukārt no 2025.gada visās zonās bija plānots aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi.
pari