Rīgas dome turpinās sadarboties ar sankciju sarakstos iekļauto Krievijas uzņēmumu

Viņa norādīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Saeima pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, departaments saņēma vēstuli no Ārlietu ministrijas, kurā norādīts, ka

liegums sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem neattieksies uz tiem iepirkumiem, kas uzsākti vai izsludināti pirms likuma pieņemšanas. Tādu pat viedokli departamentam esot paudis arī Iepirkumu uzraudzības birojs.

Sadarbības līgumu ar pilnsabiedrību G.B.V, kurā ietilpst arī Giprostrojmost, departaments noslēdzis jau 2016. gadā, proti - pirms konkrētā uzņēmuma iekļaušanas sankciju sarakstā. Līgums noslēgts par Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela - Vietalvas iela projektēšanu un autoruzraudzību. Pēc Ahunas-Ozolas paustā, šis esot vienīgais spēkā esošais sadarbības līgums starp pašvaldību un Giprostrojmost.

"Ņemot vērā minēto, Satiksmes departaments aicina atsaukt Ārlietu ministrijas pausto raidījumā Nekā personīga par to, ka gadījumā, ja departaments turpinās sadarboties ar sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu, tas var draudēt ar kriminālatbildību," pauda Ahuna-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban konkrētā projekta projektēšanas darbi praktiski ir noslēgušies, un saskaņā ar līgumu, Giprostrojmost veicis vien 3,8% no līguma kopējā darbu apjoma. "Ņemot vērā gan paveikto darbu apjomu, gan to, ka šis ir viens no ES līdzfinansētajiem projektiem, kas jāīsteno līdz 2020. gada nogalei, Satiksmes departaments neizskata iespēju minēto līgumu lauzt," skaidroja departamenta pārstāve.

Partijas Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes frakcijas pārstāvis Edvards Ratnieks aģentūrai LETA pavēstīja, ka šaubas par abu pušu sadarbību radušās arī domes opozicionāriem, tādēļ frakcija vērsusies Drošības policijā (DP) ar lūgumu šo sadarbību izvērtēt.

Pēc frakcijas vadītāja Naura Puntuļa paustā, konkrētais uzņēmums projektējis vienu no jaunākajiem Krievijas propagandas simboliem - tiltu, kas savieno Krieviju ar anektēto Krimu. "Nav pareizi, ka šādi uzņēmumi var brīvi darboties Latvijas galvaspilsētā, gūstot par to ienākumus no rīdzinieku nodokļiem," uzskata Puntulis.

Vienlaikus frakcijas deputāti pauž atbalstu arī Ārlietu ministrijas nostājai, kas norādījusi, ka, ja kāds Latvijā turpina sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautu uzņēmumu, par to var pienākties kriminālatbildība. "Saprotam, ka šajā jautājumā ir jābūt normatīvo aktu izmaiņām vai to interpretācijas izmaiņām valsts mērogā. Taču konkrētais gadījums ir saistīts ar Rīgas domi, tādēļ aicinām DP izvērtēt, vai nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un vai nav pamats uzsākt kriminālprocesu pret iesaistītajām personām," norāda Ratnieks.