Naudu atdod, bet cerības vēl nezaudē

Rīgā jau daudzus gadus gaidītās jaunās akustiskās koncertzāles pamatu nostiprināšanai pieejamie 23 miljoni eiro no Eiropas struktūrfondu finansējuma valdībā sadalīti citām vajadzībām, trešdien Latvijas Mūzikas padomi un žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Kultūrai no kopējiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem izdevies nosargāt aptuveni deviņus miljonus eiro. No tiem 5,5 miljonus tērēs, lai remontētu Lielo ģildi – simfonisko koncertu vietu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietu, kas šobrīd ir katastrofālā stāvoklī. Vēl paredzēts ieguldīt līdzekļus Liepājas Mākslas un mūzikas skolas un citām steidzamām vajadzībām.

Naudas nav, prioritāte ir

Konceptuāli par nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem un virzieniem valdība ir lēmusi pēdējās divās sēdēs – 13. un 17. septembrī. Ministru kabineta (MK) 13. septembra sēdes protokols liecina, ka no Kultūras ministrijas iecerētā ERAF finansējuma 16,1 miljons eiro ir novirzīts valsts līdzfinansējumam, lai varētu turpināt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas būvniecības projektu. Jāatgādina, ka slimnīcai nepieciešami papildu 29,4 miljoni eiro saistībā ar būvniecības otrās kārtas izmaksu pieaugumu. Atlikusī summa būvniecības līdzfinansēšanai paņemta no Veselības ministrijas plānotajiem projektiem. 

Kultūras ministrijā Dienai norādīja, ka Finanšu ministrija naudas pārdali pamatojusi ar nepieciešamību "stabilizēt fiskālo telpu". Tā kā ES fondu finansējums ir jāapgūst līdz 2022. gada beigām, taču vēl pat nav izlemts, kur varētu atrasties Rīgas akustiskā koncertzāle, būtu ļoti augsts risks šo naudu pazaudēt vispār.

Paskaidrojot, ka lielākā struktūrfondu finansējuma daļa ir "iepludināta kopējā valsts budžetā fiskālās telpas paplašināšanai", kultūras ministrs gan uzsvēra, ka "jaunas koncertzāles uzcelšana Rīgā joprojām ir un būs viena no Kultūras ministrijas darbības prioritātēm".

Tā ir minēta arī valdības deklarācijā. "Diskutēt par nepieciešamību pēc koncertzāles būtu lieki. Šobrīd KM meklē efektīvāko un valstij visizdevīgāko risinājumu," klāstīja Puntulis.