Daugava peldošajām mājām vēl nav gatava

Tomēr ideja saskārusies ar šķēršļiem, ko radījis nepilnīgais likuma ietvars, trešdien vēsta laikraksts Diena.Kaut gan projekts pielāgots virknei nosacījumu, tas joprojām attīstās gliemeža ātrumā, un pagaidām skaidrības, vai ciemats būs, vēl nav.Likumu līmenī nav noteikts, kā šādu būvi reģistrēt - vai to darīt kuģu reģistrā vai zemesgrāmatā. Patlaban šis ir galvenais bremzējošais faktors. "Kamēr šo jautājumu neatrisinās, projekts par ciematiņa izbūvi Bieķengrāvī, tāpat arī kopumā ideja par Daugavas apbūvi karāsies gaisā," secina peldošo māju ciematiņa projekta autors Juris Birznieks. Viņš atklāj, ka smagi klājies jau no paša sākuma."Pašreiz top grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par to, kādā kārtībā tiek iznomāti publiskie ūdeņi, kur arī tiek paredzētas stāvbūves. Bija lielas neskaidrības par nomas termiņiem, jo, nezinu kāpēc, viņi apbūvei uz ūdeņiem gribēja paredzēt tikai 10 gadu ilgu nomāšanas periodu. Tajā pašā laikā, piemēram, zvejniecībai viņi uzreiz bija gatavi uz 30 gadiem slēgt nomas līgumu. Šeit ir jāsaprot, ka ciemata izveidei 10 gadu ir neiespējams termiņš. Vismaz pieci gadi ir vajadzīgi, kamēr saskaņo, kamēr uzbūvē," stāsta Birznieks. Pēc ilgām diskusijām tomēr izdevies tikt pie pielaidīgākiem nosacījumiem. Tāpat Birznieks nesaprot, kāpēc ir radīti tik strikti nosacījumi māju izmēriem. Izrādās, peldbūves nedrīkstot būt augstākas par diviem stāviem."Ja Bieķengrāvi atdzīvinātu, ūdeni iztīrītu, lai straume iet cauri, upei tas nāktu pat par labu," Dienai secina Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Izrādās, jautājums par ūdeņu iznomāšanu pagaidām ir absolūti neskaidrs. "Komisijas sēdēs par ūdeņu iznomāšanu mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Galvenais jautājums ir par ūdeņu piederību - kas tad īsti pieder valstij, kas - pašvaldībai," atklāj Kļaviņš.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 9.aprīlī!