Pēdējie trīs gadi Latvijā un pasaulē iezīmējas ar krīzēm, kas rada būtiskus izaicinājumus ikvienai uzņēmējdarbības jomai, tostarp transporta un loģistikas nozarei. Tajā pašā laikā Rīgas osta arī budžeta ekonomijas apstākļos turpina investēt tās procesu modernizēšanā, ostas darbībā ieviešot jaunus digitālus risinājumus un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas ražošanu.
"Izaicinājumi ir piedzīvoti vairāki pēc kārtas – gan Covid-19, gan tagad Krievijas karš Ukrainā, negribētos teikt, ka mēs pie tiem sākam pierast, drīzāk – adaptējamies jaunajai situācijai, vienlaikus atbilstoši attīstības plāniem strādājam pie risinājumiem, kas ilgtermiņā padarīs mūs konkurētspējīgākus un zaļākus," stāsta Rīgas brīvostas (RBO) pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Ostas procesi digitalizējas
Ik gadu Latvijas loģistikas ķēde apkalpo vairāk nekā 40 miljonus tonnu dažādu kravu, ko caur Latvijas ostām nosūta un saņem, izmantojot auto, jūras un dzelzceļa transportu. Starpvalstu un iekšzemes kravu loģistikas procesu realizācijā iesaistīti ne tikai kravu nosūtītāji un saņēmēji, bet arī pārvadātāji, stividori, ostu pārvaldes un dažādi kontroles dienesti, šobrīd ģenerējot lielu apjomu ar dokumentiem, kurus nepieciešams saskaņot starp visām iesaistītajām pusēm.
Lai sekmētu kravu dokumentu un datu aprites digitalizāciju un attīstītu ostu un loģistikas procesu automatizāciju, Rīgas brīvostas pārvaldes vadībā tiek veidota integrēta koplietošanas platforma multimodālo kravu pakalpojumu nodrošināšanai jūras un sauszemes kravām, tostarp nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp esošām valsts nozīmes informācijas sistēmām. Projekta ieviešana ļaus ievērojami uzlabot multimodālo kravu aprites ātrumu, mazināt administratīvo slogu un ietekmi uz vidi.
Tāpat ostā turpinās automatizētas un autonomas piekļuves sistēmas ieviešana, kas paredz, ka nākotnē ostas caurlaižu kontroles punkti spēs darboties pilnībā autonomi, tas ir, bez ostas darbinieku klātbūtnes, tikai izmantojot mašīnredzes, biometrijas un intelektiskas novērošanas sistēmu risinājumus. Šobrīd pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma notiek darbs gan pie tehniskā nodrošinājuma – kameras, sensori, pašapkalpošanās kioski u. c. infrastruktūra, izstrādes, gan top arī īpaši piemērots programmnodrošinājums, kas ļaus attālināti kontrolēt un uzraudzīt piekļuves procesu un automatizēti identificēt iespējamos riskus.
Ieviesta arī centralizēta ostas procesu pārvaldības sistēma – Ostas Informācijas sistēma (OIS), kas ļauj vienotā vidē realizēt svarīgākos ostas darbības procesus, tostarp nodrošināt vienotu risinājumu ienākošo kuģu un kravu datu apstrādei, ostu maksu aprēķiniem un piekļuves kontrolei.
Ostas digitalizācija ļaus ne tikai efektivizēt ostas un tās uzņēmumu klastera darbību, audzējot savas pozīcijas reģiona loģistikas spēlētāju vidū, bet arī atvērt daļu datu jauniem risinājumiem sasaistei ar pilsētu, pilsētas transportu un citiem risinājumiem.
Zaļā enerģija investīciju sekmēšanai
Patlaban vērojama dažādu ražošanas jomu uzņēmēju interese par iespēju attīstīt uzņēmējdarbību Rīgas ostā vai tās tuvumā. Pamatā tas ir ārvalstu kapitāls, kam viens no iemesliem varētu būt tieši jaunās tendences pasaulē, tostarp globālu uzņēmumu interese koncentrēt kritisko izejvielu ražotnes maksimāli tuvāk lielajām ražotnēm, stāsta A. Zeltiņš.
Ir arī valstis, piemēram, Norvēģija, kas apstiprinājusi stratēģiju aktivizēt investīcijas ārpus savas valsts visdažādākajās ekonomikas jomās (izņemot gan naftu un gāzi).
Šāds lēmums acīmredzami veicinājis arī šī reģiona uzņēmēju interesi par investīciju un biznesa attīstības iespējām Rīgā. "Te, protams, būtiski ir saprast arī Rīgas pilsētas nākotnes attīstības stratēģiju, tajā skaitā skaidri definējot dažādu galvaspilsētu teritoriju izmantošanas nosacījumus, jo, piemēram, ostas gadījumā mēs runājam par teritorijām, kur šobrīd vēl nav nekādas apbūves vai arī tikai daļēji izbūvēta infrastruktūra. Tas viss nozīmē, ka investora labvēlīga biznesa lēmuma gadījumā jebkādas ražotnes izveide šādā teritorijā prasītu vismaz piecus gadus atkarībā no projekta apjoma. Taču interese ir, un mūs tas priecē," uzsver RBO pārvaldnieks.
Viena no investoriem potenciāli pievilcīgām ostas teritorijām ir Spilves pļavas, kurās jau veikta pirmā izpēte, lai izvērtētu potenciālos attīstīšanas virzienus. "Šī ir ļoti liela teritorija, no kuras apmēram 78 hektāri (starp Daugavgrīvas šoseju un Hapaka grāvi) ir potenciāli attīstāma kā industriālā parka teritorija. Savukārt citā teritorijas daļā 176 hektāru platībā, kas šobrīd ir mazāk pievilcīga klasisko biznesa projektu realizācijai, pēdējo gadu energokrīzes kontekstā esam lēmuši izveidot plašu saules paneļu parku," akcentē A. Zeltiņš. Osta šā projekta realizācijai iznomās tikai sev piederošo zemi, bet neiesaistīsies biznesā, taču no projekta vēlas gūt arī labumu, tādēļ viens no patlaban notiekošās starptautiskās izsoles nosacījumiem ir, ka daļu saražotās zaļās enerģijas saņem osta un tās teritorijā strādājošie uzņēmumi.
"Ja šis projekts sekmīgi attīstīsies, un es ticu, ka tā tas arī notiks, tas noteikti dos zināmu stimulu arī industriālajam parkam, jo jebkura veida ražotnes attīstībai kritiski svarīga ir elektroenerģijas, tajā skaitā – mūsdienās jo īpaši aktuāli – zaļās enerģijas komponentes pieejamība nepieciešamajā apjomā," pauž RBO pārvaldnieks.
Pārkraušanas apjomi stabili
Vērtējot Rīgas ostas rezultātus krīžu kontekstā, RBO pārvaldnieks pauž, ka kopumā šis gads no pārkraušanas viedokļa vērtējams kā labs, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Šobrīd ejam stabili ar 10– 15% pieaugumu mēnesī, kas absolūtos skaitļos ir divi miljoni tonnu vairāk nekā gadu iepriekš, kas šajos apstākļos ir labs rādītājs. Un šobrīd kravu plūsmas ir stabilas. Skaidrs, ka tirgū tendences ir mainīgas – kādās kravu grupās vērojams pieaugums, citās – kritums. Piemēram, diezgan labi rādītāji ir graudaugu segmentā, kas primāri nāk no mūsu reģiona graudkopjiem, taču, lai gan salīdzinoši nelielos apjomos, tiek testētas arī graudaugu plūsmas no Ukrainas, ņemot vērā, ka Krievijas blokāžu dēļ ir apgrūtināta graudaugu transportēšana no Melnās jūras ostām," viņš skaidro.
Novērojam arī dažādu, iepriekš šķietami neloģisku kravu piegādes plūsmu un globālo loģistikas ceļu veidošanos, kur sava loma šobrīd ir arī Rīgas ostai. Šovasar noslēdzām sadarbības memorandu ar Gdiņas ostu Polijā par energoresursu kravu pārkraušanu caur Rīgas ostu Polijas tirgum vairāku miljonu tonnu apjomā. Ogles šobrīd sankciju dēļ vairs netiek pieņemtas no Krievijas, bet lielizmēra balkeros mēro garu ceļu, piemēram, no Austrālijas vai Āfrikas krastiem uz Eiropas ostām. Arī šobrīd Rīgas ostā savu ienākšanu gaida kuģis ar 100 tūkstošiem tonnu ogļu no Indonēzijas, kas novembra sākumā tiks izkrauts Rīgā, jaunuzceltajā Krievu salas beramkravu terminālī, lai tālāk tās iekrautu jau mazākos kuģos un vestu uz Polijas ostām. Septembrī vien virzienā uz Poliju no Rīgas ar oglēm izgājuši 20 kuģi. Tāpat šogad ostā parādījušās arī pavisam jaunas kravas, piemēram, cukurs no Brazīlijas, kas tālāk tiek transportēts uz Kazahstānu un Uzbekistānu. Sankciju dēļ apstājusies Krievijas minerālmēslu kravu plūsma, bet tajā pašā laikā Rīgas ostā savu ražotni atver pasaulē vadošais minerālmēslu ražotājs un izplatītājs YARA. Šis ir ne vien krīzes, bet arī jaunu iespēju laiks.
Lūgts prognozēt nākamā gada tendences, A. Zeltiņš pauž – kravu ziņā nekādi būtiski palielinājumi Rīgas ostā nav paredzami, "taču šajā ziņā esam piesardzīgi optimistiski – visticamāk, apjomi saglabāsies šā gada līmenī ar nelielu pieauguma tendenci. Taču vienlaikus osta plāno attīstīties un paplašināties neatkarīgi no tās statusa nākotnē."