Ažiotāžu ap 16. martu Latvijas prezidents skaidro ar to, ka «dažiem ir ļoti izdevīgi taisīt biznesu ar cīņu pret fašismu, kura nav», jo fašisms «priekš mums ir sveša ideoloģija», intervijā uzsver V. Zatlers. Tas, ka Latvijā Otrā pasaules kara beigu gadadiena oficiāli tiek pieminēta 8. maijā, nevis 9. maijā neko nemainot, «jo svētki, kurus mēs svinam, ir vieni un tie paši». Tāpat Latvijas prezidents uzsver, ka vēsture ir viena un, ja Krievijai nav pieņemams, kā to saprot Latvijā, var censties vismaz «censties mēģināt to saprast».
Latvija nevarot aizliegt bijušajiem leģionāriem pulcēties, bet nekas 16. marta pasākumos neliecinot, ka tie propagandē fašistiskas idejas, kas Latvijā vienmēr bijusi «sveša ideoloģija». «Pie mums ir tiesiska, demokrātiska valsts. Mēs nevaram aizliegt cilvēkiem pulcēties. Ja šajos pasākumos būtu kaut piliens fašisma vai nacisma – tos tūlīt aizliegtu. Tur nav simbolikas, tur nav nekādu runu,» uzsver V. Zatlers.
Intervijā V. Zatlers noraida kritiku, ka padomju pusē karojušajiem veterāniem Latvijā nav nekādu sociālo pabalstu. «Pie mums ir vienlīdzīga attieksme peet visiem veterāniem. Mēs tos nešķirojam. Veterāni saņem vecuma pensijas, ja viņi ir invalīdi – tad saņem invaliditātes pensijas. Citu privilēģiju viņiem nav. Vienīgā grupa, kura saņem piemaksas no valsts, ir politiski represētie. Runa ir par cilvēkiem, kuri cietuši gan no nacistiskā, gan no komunistiskā terora. Šobrīd Latvijā šāds statuss ir aptuveni 17 000 cilvēku,» stāsta prezidents.
Nesen V. Zatlers ticies ar Afganistānas kara veterāniem. Latvija ar cieņu izturoties pret visiem veterāniem, bet «nekad nav devusi nekādas privilēģijas veterāniem atkarībā no tā, kur viņi karojuši». Arī Sarkanās armijas veterāni Latvijā neesot aizmirsti un apliecinājums tam esot 9. maija pasākumi pie pieminekļa padomju karavīriem Pārdaugavā. «Mēs ņemam vērā, ka arī viņi ir kara upuri,» saka prezidents.
V. Zatleram arī jāskaidro, kādēļ Latvijā ar likumu aizliegts nēsāt padomju ordeņus un, ka realitātē padomju veterāniem neviens to neaizliedz. «Pēc likuma pie mums ir tā: ja kāds grib nēsāt citas valsts ordeni, viņam jāprasa atļauja prezidenta kapitulam. Bet mēs nespiežam veterānus to darīt! 9. maijā veterāni piesprauž savus ordeņus un medaļas. Un ne reizi viņiem neviens to nav aizliedzis! Nav bijis neviena incidenta! Pret šiem cilvēkiem jāizturas cilvēcīgi – viņi ir nopelnījuši savus ordeņus un svētkos vēlas tos nēsāt. Ar to nekad nav bijis problēmu.»
Prezidents atzīst, ka vēsturiskus notikumus nevar izmainīt, bet tos var mēģināt saprast un pieņemt, ka nav «nepareizas vēstures». «Mēs neko nevaram izmainīt. Mums jācenšas mēģināt saprast. Jo tas, ka mans liktenos nav tāds, kā jūsējais vai tas, ka vienas valsts vēsture atšķiras no citas valsts vēstures, nepavisam nenozīmē, ka kādam tā ir nepareiza,» skaidro Latvijas prezidents.
«Padomju laikā mēs Latvijā dzīvojām «dubulto dzīvi». Viena dzīve bija patiesā, otra – oficiālā. Mums bija jāizliekas. Es negribu, ka maniem bērniem būtu jāizliekas...» saka V. Zatlers.