Saeima būs uzskatāma par atlaistu un jaunas vēlēšanas nāksies rīkot, ja par to būs izteikusies vairāk nekā puse balsotāju. Ja vairāk nekā puse nobalsotu pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu būtu uzskatāms Valsts prezidents. Un šāds iznākums nozīmētu ļoti sarežģītu juridisko situāciju, jo Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras amatā jau ir beigušās, bet jaunais prezidents Andris Bērziņš nav saistīts ar šo prezidenta rīkojumu.
Pēc tam, kad 28. maija vakarā Valsts prezidents V. Zatlers paziņoja, ka rosina Saeimas atlaišanu, viņa juristi skaidroja - ja referenduma iznākums būs negatīvs, amatu nezaudētu neviens prezidents. Reti kurš gan domā, ka Saeimu varētu neatlaist, un partijās jau top kandidātu saraksti jaunām vēlēšanām, negaidot tautas nobalsošanas rezultātus. Tas, cik vēlētāju atnāks uz referendumu un cik no viņiem nobalsos par Saeimas atlaišanu, vispirms ir V. Zatlera prestiža jautājums, jo referenduma rezultātu varēs uztvert arī kā attieksmi pret viņa radikālo soli un tas parādīs, cik šis rīkojums patiesībā saskanēja ar tautas gribu. Jo lielāka būs vēlētāju aktivitāte, jo pārliecinošāk V. Zatlers varētu justies jaunu vēlēšanu priekšvakarā un attiecīgi bažīgākiem vajadzētu kļūt tagad Saeimā pārstāvētiem politiskajiem spēkiem, jo liela pilsoņu skaita nobalsošana par Saeimas atlaišanu atspoguļotu šo cilvēku attieksmi pret 10. Saeimas partijām.
Taču vēsture liecina, ka gandrīz visos referendumos, kuros bijis nepieciešams kvorums, pilsoņu aktivitāte nav bijusi pietiekama, izņemot referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gada 20. septembrī, kad tajā piedalījās 1 010 467 pilsoņi, no kuriem par iestāšanos ES nobalsoja 676 700, jeb 66,9%. Centrālās vēlēšanas komisijas mājaslapā pieejamā informācija parāda, ka nepieciešamais kvorums ir bijis arī tautas nobalsošanā par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Tā notika 1998. gada 3. oktobrī vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām, ar ko arī var skaidrot lielo aktivitāti. Taču referendumā vairākums - 487 559 jeb 52,54% pilsoņu - nobalsoja pret likuma grozījumu atcelšanu, un tie stājās spēkā.
Liela aktivitāte bija arī 2008. gadā par Brīvo arodbiedrību savienības rosinātajām izmaiņām Satversmē, lai dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Referendumā piedalījās 629 119 pilsoņu, no kuriem par grozījumiem pamatlikumā nobalsoja 608 847 jeb 96,78% vēlētāju, liecina CVK informācija. Taču tas nebija pietiekami, jo, lai grozītu Satversmi, tautas nobalsošanā bija jāpiedalās vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem, kas būtu 757 468 pilsoņi. Prezidenta V. Zatlera ultimāta iespaidā, kad viņš 2009. gada janvārī pēc grautiņa pie Saeimas deva tai vairākus uzdevumus, Saeima pati grozīja Satversmi un noteica, ka tautai ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Atšķirībā no prezidenta vēlētāji šīs tiesības var sākt izmantot tikai gadu pēc jaunās Saeimas sanākšanas.
Referendumos par likumprojektu atcelšanu vai ierosinātajiem likumprojektiem bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, kas visos gadījumos bija nedaudz mazāk kā 500 000, bet arī šis kvorums vairākkārt izrādījās nesasniedzams. Referendumā, kurā bija jābalso par Valsts pensiju likuma grozījumu atcelšanu, 1999. gada novembrī piedalījās 339 879 pilsoņi. Tautas nobalsošanā par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto drošības likumu grozījumu atcelšanu piedalījās 336 686 vēlētāji, bet nepieciešamais kvorums bija 453 730 vēlētāju. Šis referendums notika zīmīgā datumā - 2007. gada 7. jūlijā -, kad cilvēki ne tikai baudīja atvaļinājumu, bet daudzi jaunie pāri šajā dienā bija nolēmuši sākt kopīgu dzīvi un ne viens vien pāris pēc laulību ceremonijas devās uz vēlēšanu iecirkni. Kvoruma trūkuma dēļ par notikušu netika uzskatīts arī referendums par grozījumiem pensiju likumā, kas notika 2008. gadā.