Līdz ar to, tiem, kas algu saņem no valsts budžeta, arī turpmākajos gados jārēķinās ar risku darbu zaudēt, secina laikraksts _Diena._ Ja turpinās pieaugt ēnas ekonomikas daļa, tad arī vidējā atalgojuma bedre vēl vairāk padziļināsies, prognozē VK direktora vietniece Baiba Pētersone.
Kā liecina VK veiktā analīze par situāciju ar algām un darbinieku skaitu valsts sektorā uz šā gada 1.septembri, periodā no 2008. līdz 2009.gada augustam ministrijās un to padotības iestādēs strādājošo ir kļuvis par 16,2% jeb par 12740 cilvēkiem mazāk. Krasi sarucis arī vidējais atalgojums - no 559 līdz 461 latiem. Tiesa, atsevišķās amatu kategorijās dažās ministrijās vidējais atalgojums pēdējos mēnešos pat ir nedaudz pieaudzis.
No VK datiem secināms, ka ministrijas joprojām dalāmas «bagātajās» un «nabadzīgajās», jo atalgojuma starpība joprojām ir krasa. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā vidēja centrāla aparāta darba samaksa ir 994 lati, Zemkopības ministrijā - 909, savukārt Veselības ministrijā tie ir 653 lati, bet Iekšlietu ministrijā - 696 lati. Arī vienādās amatu kategorijās dažādās iestādēs atalgojuma starpība joprojām sasniedz 20-37%. Jau vēstījām, ka valdība apņēmusies šo problēmu risināt, ieviešot vienotu algu sistēmu valsts pārvaldē.
Patlaban valsts sektorā ir nodarbināti 9,08% no visiem
iedzīvotājiem, līdz 2013.gadam valdība ir apņēmusies šo rādītāju
samazināt līdz 8%. Attiecībā uz atalgojumu pilnīgi droši var
prognozēt, ka tas drīzumā nepieaugs, saka B.Pētersone. Ja
nepildīsies nodokļu ieņēmumi, arī vidējais atalgojums var sarukt
vēl vairāk.