Valdība lems par "nulles deklarācijas" ieviešanu

Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība, un kuras uz šā gada 1.jūliju atbildīs vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem.Deklarācija būs jāsniedz, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, kā arī ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, kas vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.Tāpat jādeklarējas, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, vai tā Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (10 000 latu).Deklarācijas būs pamats sniegt personai, kuras īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū, un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.Deklarāciju arī jāiesniedz, ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir kapitāla daļas, līdzdalības daļas komercsabiedrībās vai kooperatīvo sabiedrību pajas neatkarīgi no tā, vai sabiedrība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā kursa uz 2011.gada 1.jūliju.Tāpat viens no kritērijiem būs - ja personas skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Kritērijs ir arī privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums Latvijā vai ārvalstīs, ja to kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.Deklarāciju jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, kā arī ja persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.Kritērijs deklarācijas iesniegšanai būs arī situācija, ja personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums (antikvāri, mākslas vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni u.c.), kura kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.Deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā izpildīs vecāki vai aizbildņi, bet aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi, paredz normatīvs.Likumā piedāvāts, ka personas mantiskā stāvokļa deklarāciju vienu reizi būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.augustam. Deklarāciju būs iespējams iesniegt rakstveidā vai elektroniski.Lai neradītu administratīvu apgrūtinājumu personām, kuru īpašumā nav ievērojami mantas vai finanšu līdzekļi, kā arī efektīvi izlietotu nodokļu administrācijas resursus, pienākums deklarēt mantisko stāvokli ir noteikts tikai tām personām, kuru īpašuma vērtības kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.Likumprojekts paredz neiesniegt to informāciju, kas jau ir VID rīcībā un kuru VID var pieprasīt no citām iestādēm un plānots, ka Iesniegtā informācija tiks uzglabāta VID Nodokļu informācijas sistēmā, veicot modifikācijas jau esošajās sistēmās.Likumprojektā ir ietverta arī prasība visiem deklarācijas iesniedzējiem vienlaicīgi ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus savos kontos, lai nodrošinātu iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par šādu līdzekļu esamību un novērstu iespēju vienu un to pašu skaidro naudu deklarēt vairākas reizes. Šī norma radīs nelielu papildu administratīvo slogu, taču ir samērīga ar paredzēto ieguvumu - skaidras naudas kontroles iespēju, norādījusi FM.Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas rezultātā iegūtā informācija tikšot izmantota kontroles vajadzībām, nodokļu, korupcijas un naudas atmazgāšanas novēršanas vajadzībām, kā arī būšot pieejama citām kontroles institūcijām vispārējā datu aprites kārtībā, ņemot vērā personas datu aizsardzības labās prakses prasības.Jau tagad aplēsts, ka nodokļu uzskaites sistēmas pielāgošanai būs nepieciešams papildus finansējums 75 000 latu.Kā skaidro FM, šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, kura iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem, darba devēja paziņojumiem par darba algu, datiem, kurus VID iegūst no citu institūciju datu bāzēm.Bet saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VID šobrīd nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem, jo saskaņā ar likumu šobrīd iespējams uzlikt soda naudu un papildus aprēķināt nodokļus tikai trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa beigām.Līdz ar to valsts institūcijām ir ierobežotas iespējas pārbaudīt iepriekšminēto informāciju. Šādā situācijā fiziskajām personām ir iespēja par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt ienākumus, kas ir gūti pirms ievērojama laika perioda, kā arī dažādus nepārbaudāmus darījumus ar fiziskajām personām, kuras nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti.