Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Vai Zatleram jābrauc uz 9.maija svinībām Maskavā? Vērtē eksperti un parlamentārieši

Valsts prezidenta kancelejas rīcībā ir informācija, ka Valdis Zatlers tiek gaidīts uz 9.maija svinībām Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Prezidents gan vēl pagaidām neatklāj, vai dosies uz Maskavu, solot to darīt zināmu ne ātrāk kā februāra otrajā pusē. Vai prezidentam jādodas uz Maskavu?Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka pēc būtības Zatleram būtu jābrauc uz 9.

maija svinībām, taču vērā jāņem virkne nosacījumu. "Jautājums ir par kontekstu, kādi vēl valstu vadītāji brauks, vai būs kādas papildus tikšanās, kāda būs programma," aģentūrai LETA sacīja eksperte, uzsverot, ka būtiski ir arī zināt pašas Latvijas ārpolitisko nostāju šajā jautājumā. "Ja cilvēku kaut kur aicina, tad viņš parasti brauc, viņš iet ciemos. Diplomātijā tas ir nozīmīgi. Problēma ir tā, ka politikas veidotāju līmenī šajā jautājumā nav skaidras pozicionēšanās," vērtēja Ozoliņa.Arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors **Nils Muižnieks** uzskata, ka Zatleram uz Uzvaras dienas svinībām ir jādodas. Tādā veidā valsts pirmā persona, pēc eksperta domām, saglabātu pēctecību Latvijas ārpolitikā un turpinātu eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iesākto darbu, izrādot cieņu cilvēkiem, kas svin uzvaru pār nacismu, bet atgādinot, ka Latvijā šī nav svinamā diena, un izskaidrojot tā iemeslus. "Galvenais, lai būtu pēctecība pārējā politikā, lai mēs nemainītu savu attieksmi pret vēsturi mīļā miera labad," teica Muižnieks.Savukārt politologs **Kārlis Daukšts**, lai arī uzskata, ka Latvijas prezidentam jābrauc uz 9.maija svinībām Maskavā, nepiekrīt, ka Zatleram, līdzīgi kā viņa priekšgājējai, būtu jāmēģina Krievijas galvaspilsētā skaidrot vēsturiskos jautājumus. "Maskava nepieņem patlaban tos vēstures skaidrojumus, kurus Vaira Vīķe-Freiberga savulaik gribēja pasniegt. Krievija to nepieņem un nesaprot, tas tikai var sanaidot vēl vairāk," uzskata Daukšts. Pēc eksperta domām, Zatleram jādodas uz Maskavu, jo mūsu valsts stratēģiskais partneris ASV izvēlējies iet tādu ceļu, kurā Krievija tiek iesaistīta starptautisko konfliktu un krīžu risināšanā. Turklāt ASV izmanto šajā jautājumā arī Eiropas valstu darbību attiecībā pret Maskavu. "Latvijai būtu izdevīga Zatlera vizīte Krievijā," domā Daukšts. Eksperts uzskata: "Zatlers būs gudri rīkojies, ja vienkārši piedalīsies krievu tautas uzvaras svinībās pār fašismu. Tas, kas notika pēc 9.maija, tas ir staļinisms. Vienkārši atšķirt krievu tautas ciešanas no staļinisma noziedzīgās darbības."Vienlaikus visus ekspertus bažīgus dara forma, kādā Latvijas valsts prezidentam darīta zināma iespēja doties uz Maskavu, vēsta LETA. "Man nav pārliecības par to, ka šis jautājums ir simtprocentīgi skaidrs vienai vai otrai pusei. Prezidenti nebrauc, jo viņiem vienkārši māj," vērtēja Ozoliņa. Arī Muižnieks norādīja, ka "tas ir mazliet dīvaini, tā nemēdz notikt vizītes". Politologs pieļāva, ka Maskava mēģina saprast, vai Zatlers ir gatavs doties, un tikai tad sūtīs oficiālu ielūgumu. Savukārt Daukšts sacīja, ka "tā ir slikta zīme", jo diplomātijā esot jāseko ielūgumam uz svētkiem. Tāpat viņš norādīja, ka būtiski ir raudzīties, vai visiem Baltijas valstu prezidentiem ielūgumi tiks izteikti vienādā formā, proti, oficiāli kā suverēnu valstu pārstāvjiem.Tautas kalpiem ir krasi atšķirīgi viedokļi par to, vai Valdim Zatleram būtu jāapmeklē 9.maija svinības Maskavā, liecina aģentūras BNS veiktā aptauja parlamentāriešu vidū.Kā labāku risinājumu tomēr korekti caur diplomātiskiem kanāliem atteikt dalību šajā pasākumā atzina "tēvzemieši" un partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) pārstāvji. Nepieciešamību patlaban vērtēt iespēju doties uz šiem svētkiem apšaubīja arī partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāts Jānis Reirs. Zatlera vizīti Maskavā tomēr atbalstītu Tautas partijas (TP), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvji.**Reirs**, kurš ir arī Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sekretārs, vienīgais uzsvēra, ka, viņaprāt, šī iespēja pagaidām nav pat apsverama, jo nav saņemts pienācīgs uzaicinājums. "Kamēr nav saņemts oficiāls uzaicinājums, tikmēr nav pamata par to runāt. Tas nav atbilstoši diplomātiskajām procedūrām, līdz ar to neredzu pat iespēju par to spriest," sacīja deputāts, apliecinot, ka, viņaprāt, patlaban nekāda pozīcija arī nebūtu jāsaskaņo Baltijas valstu līderu vidū.Par nevienlīdzīgu attieksmi pret partnerattiecību uzturēšanu izteicās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja **Vaira Paegle** (PS), savu noraidošo pozīciju pret uzaicinājumu gan pamatojot ar vēlmi sagaidīt no kaimiņvalsts vēstures faktu atzīšanu. "Zinu, ka viedokļi par šo atšķiras... Jau iepriekš, kad eksprezidente [Vaira Vīķe-Freiberga] bija - Latvijai tur nebija, ko braukt," teica parlamentāriete un uzsvēra, ka visi "labi apzinās, ka šis nebija atbrīvošanas sākums, bet gan okupācija". "Visu cieņu mūsu bijušajai prezidentei, es viņu tiešām cienu un augstu vērtēju... bet, kamēr vien nav mainījusies Krievijas nostāja, kamēr nav šis "mea culpa", mums nebūtu [jābrauc]," piebilda deputāte. Viņa arī atzina, ka personīgi netop skaidrs šo kaimiņattiecību formāts un statuss. Paegle arī piekrita, ka, tāpat kā citas lietas līdz šim izpildvaras un parlamentāros līmeņos tikušas koordinētas, arī nostāju šajā jautājumā būtu svarīgi saskaņot Baltijas valstu vidū.

Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats apliecināja, ka apvienības nostāja pret šo aicinājumu ir noraidoša. Taču, ja tomēr Baltijas valstu vadītāji saskatītu iespēju šādā vizītē vēl īstenot daudzus citus diplomātiskās attiecības un sadarbību sekmējošus pasākumus, tad "tēvzemietis" tomēr pieļāva vizītes iespējamību. "Kad Vaira Vīķe-Freiberga aizbrauca, bet pārējie [prezidenti] ne, tad nebija arī nekādas konsolidēšanās, nekādas saliedēšanās. Mēs katrā ziņā viņai to neieteicām. ..Ja nu tomēr un tur arī citi plāni, tad vismaz par to vajadzētu vienoties visu triju Baltijas valstu prezidentiem - tad tas arī parādītu kādu vienotību," sacīja Grīnblats.

Tomēr pārdomu noslēgumā "tēvzemietis" vēlreiz uzsvēra, ka tik un tā uzskata, ka Valsts prezidentam nevajadzētu doties. "Šis 9.maijs turklāt tiek atzīmēts un pasniegts kā Tēvijas karā izcīnīta atbrīvošana no fašisma, bet patiesībā jau tā bija Eiropas paverdzināšana," skaidroja deputāts. Grīnblats arī atzina, ka neredz būtisku lomu eksprezidentes rīcībai, savā vizītē stāstot par Latvijas redzējumu vēstures notikumos.

Būtiskus ekonomiskos ieguvumus Latvijai no labu attiecību uzturēšanas, kuras sekmētu arī vizīte Uzvaras dienas svētkos kā cieņpilns žests, visvairāk uzsvēra tieši partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderis Jakovs Pliners. "Mans viedoklis ir, ka Latvijai ir izdevīgi sadarboties gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem," sacīja deputāts, vēršot uzmanību uz to, ka Krievijā ir ārkārtīgi liels tirgus, kur būtu iespējams "pārdot it visu". Pliners uzsvēra, ka Latvijai jo īpaši pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vajadzētu vienlīdz intensīvi mēģināt gūt labumu gan no Rietumvalstīm, gan Austrumu kaimiņiem, turklāt, ja ir tik pateicīgs arī ģeogrāfiskais stāvoklis. "No ideoloģiskā viedokļa - es uzskatu, ka fašisma sabrukums Latvijai nāca par labu. Es nerunāju par to, ka tūkstoši gāja bojā Latvijas zemē, taču cieta un vergu darbos tika sūtīti uz Vāciju gan latvieši, gan ebreji, gan krievi," norādīja parlamentārietis. Atsaucoties uz faktiem par latviešu karavīriem gan vācu pusē, gan Sarkanajā armijā, politiķis gan apliecināja izpratni, ka "Latvijas vēsture ir traģiska", taču piebilda - "Hitlers nekad nesolīja Latvijai neatkarību, valsts valodu".

Pliners pauda pārliecību, ka Valsts prezidents, viesojoties svētkos, nekādi nepaustu atbalstu totalitāra režīma ideoloģijai. "8.maiju - jeb dažviet 9.maiju - atzīmē daudzas valstis, un tā ir tikai cieņas izrādīšana uzvarai pret fašismu. Ja nebūtu tās uzvaras, tad nebūtu arī Latvijas valsts un valodas. .. Taču gribēja daļu izsūtīt, daļu pārvāciskot - latvieši būtu kalpi vācu muižkungiem... manu tautiešu Eiropā nebūtu vispār," vēl savu redzējumu skaidroja PCTVL līderis. "Katrā ziņā es atbrauktu, es paklanītos un, ja būtu klusuma brīdis, paklusētu. ..Tieši vai netieši tas kalpotu abpusējai cieņai un būtu vieglākas un labākas savstarpējās sarunas," vēl piebilda politiķis, atgādinādams, ka komunikācija ar Krieviju Latvijai var dot ekonomiskas iespējas attiecībā uz "gāzi, iespējams, naftu un elektrību". "Mums vajag investīcijas," atkārtoti uzsvēra deputāts.

Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda personīgu viedokli, ka Zatleram vajadzētu braukt uz Maskavu. "Ja arī Igaunijas prezidents - vismaz tā no aizkulisēm dzirdam - ir pieļāvis šādu iespēju... un arī eksprezidente jau bija... Domāju, ka vajadzētu nolikt malā politiskās kaislības," sacīja tautas kalps, vēršot uzmanību uz to, ka uz šādu pasākumu ieradīsies daudzas valstis. Brigmanis arī neredz īpašu nepieciešamību Baltijas valstīm savstarpēji saskaņot lēmumus par vizīti. "Protams, būtu ļoti labi, ja tā izdotos. Varētu mēģināt, bet nevar jau arī norādīt - tā ir viņu pašu lieta," teica politiķis.

Nepieciešamību atsaukties aicinājumam, bet pretēju viedokli par Baltijas valstu koordināciju gan pauda Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētāja un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere (TP). "Tā kā Latvijai ir prezidentūras gads, mana devīze vispār ir "Saskaņoti un vienoti", attiecinot to gan uz nacionāliem jautājumiem, gan ārpolitiku," paskaidroja deputāte. Par iespējamo Valsts prezidenta vizīti Zommere uzsvēra, ka būtiskākais patlaban ir izprast ekonomisko situāciju un to, ka Latvijai ir jāmeklē iespējas palīdzēt sev šajos apstākļos un sekmēt labas partnerattiecības ar citām valstīm. "Nevaram izvairīties no situācijas, kādā reāli esam. ..Galvenais ir ekonomiskā stabilitāte," piebilda parlamentāriete, norādot, ka "tur jau ir tā milzīgā diplomātijas loma - kā sabalansēt šīs lietas".

Vēsturnieks Aivars Stranga uzskata, ka šajā gadījumā jāievēro tikai viens princips - uz kaimiņvalsti jābrauc visu triju Baltijas valstu prezidentiem vai nevienam. "Man liekas, ka visu mūsu nostāja pret šo notikumu ir viennozīmīga - pirmkārt, tas bija milzīgs ieguvums visai pasaulei, ka nacisms tika sakauts, taču ar to nāca arī staļinisms un reokupācija," LETA uzsver vēsturnieks, pēc kura domām, tādēļ arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu attieksmei pret došanos uz svinībām būtu jābūt saskaņotai. Jautāts par to, kāda nozīme ir tam, ka rakstisku ielūgumu Kremlis Zatleram sūtīt neplāno, vēsturnieks norāda, ka arī eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ar bijušo Krievijas prezidentu, tagadējo premjeru Vladimiru Putinu, bijušas tikšanās, kas, viņaprāt, neatbilst diplomātiskā protokola formai, pie kuras, pēc Strangas domām, tomēr būtu bijis jāpieturas. "Bet ielūguma formās es neesmu speciālists," viņš piebilda.

Visu triju Baltijas valstu premjeri piektdien bijuši izvairīgi par to, vai visu triju valstu prezidentiem nepieciešama kopīga nostāja attiecībā uz dalību 9.maija svinībās Maskavā, vēsta BNS.

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piektdien žurnālistiem atzina, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums. "Es tiešām nedomāju, ka premjeriem vajadzētu dot kādus norādījumus valstu prezidentiem. Šis jautājums tomēr sākumā ir jāizrunā prezidentiem un jānonāk pie secinājumiem," viņš norādīja. Arī Igaunijas premjers Andruss Ansips un Lietuvas valdības vadītājs Andris Kubiļus pauda līdzīgu nostāju, minot, ka nevēlas ar šo jautājumu spekulēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas