Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova iformēja, ka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments no KM ir saņēmis norādījumus, cik daudz amata likmju un kāds atalgojums drīkst būt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu pedagogiem un administrācijai.
Tā kā valsts piešķirtās mērķdotācijas apjoms nav pietiekams, Rīgas pašvaldība piešķir papildu finansējumu gandrīz viena miljona latu apmērā, kas tiek izmantots gan pedagoģisko darbinieku likmju skaita, gan atalgojuma palielinājumam.
"Pēdējo pāris gadu laikā ministrijas nepārtraukti veic eksperimentus ar pedagogu darba apmaksu. Pēdējie norādījumi, kas saņemti no KM, ir pavisam ačgārni un pierāda, ka ministrijas vadošajām amatpersonām nav zināms, kā darbojas Rīgas mūzikas skolas," norāda Ušakovs. "Ņemot vērā pēdējā laika tendences, esam gatavi iepazīstināt ministrijas pārstāvjus ar galvaspilsētas mūzikas skolu darbu un to audzēkņu panākumiem, kas ir iespējami, tikai pateicoties izcilajam pedagogu darbam."
Lai mūzikas un mākslas skolu pedagogi varētu saņemt atbilstošu atalgojumu, skolu direktoriem vajadzēs veidot sarežģītas un nesaprotamas tarifikācijas, iekļaujot vienu un to pašu pedagogu gan valsts budžeta tarifikācijā, gan pašvaldības budžeta tarifikācijā, turklāt ar dažādu atlīdzību, kas tikai radīs haosu un nepārskatāmību, vienlaikus apgrūtinot darbu finanšu plānotājiem un grāmatvežiem, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka KM tādējādi spiež pašvaldību pārkāpt arī Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un to vadītāju kompetence.
Rīgas pašvaldība rosina KM, slēdzot līgumu ar pašvaldību, norādīt tikai kopējo audzēkņu skaitu izglītības iestādēs un dotācijas apmēru latos, kā arī noteikt kritērijus dotācijas sadalei mūzikas un mākslas skolām, izstrādājot attiecīgu normatīvo aktu.