Komentējot pārmetumus par līdzšinējās valdības stagnāciju, Sprindžuks akcentēja, ka valdības "iekšienē to nemanījām", jo ministri strādāja pie nepieciešamo izmaiņu sagatavošanas.
Tā dēvētajās "koalīcijas paplašināšanas" sarunās pieteiktās piecas prioritātes politiķa ieskatā vairāk vērtējama kā "izdomāta konstrukcija" pēc Valsts prezidenta vēlēšanām ar mērķi pamatot to, ka pastāv "stagnācija".
Ministrs atzīmēja, ka situācija ir pretēja, jo atbildīgās ministres - veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) un izglītības un zinātnes ministres Anda Čakša (JV) - jau labu laiku strādāja pie veselības un izglītības tīklu reformām.
Politiķis norādīja arī uz Saeimas deputātu līdzdalību, piemēram, "Apvienotā saraksta" politiķa, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētāja Česlava Batņas iesaisti pie risinājuma rašanas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā.
Sprindžuks norādīja, ka Čakša jau veikusi iestrādes darbā ar reģioniem un ka, ja vēl būtu doti divi mēneši laika, tad pašreizējā valdība arī būtu spējusi "izlabot kļūdas" sākotnējā risinājuma variantā un vienoties par skolu tīkla sakārtošanas piedāvājumu.
Izglītības iestāžu jautājums ir cieši saistīts ar praktiskiem citu nozaru ministriju saistītajiem risinājumiem, kur jāvienojas par to, ka būs līdzekļi autobusu iegādei, ar kuriem attālāk dzīvojošos audzēkņus vest uz skolām. Tāpat runa ir par atbalstu būvniecībai, lai palielinātu vietu skaitu skolās, kur plānots uzņemt tos skolēnus, kuru līdzšinējā tuvējā skola pietiekama skaita audzēkņu trūkuma dēļ tuvākajos gados tiktu slēgta, skaidroja ministrs.
AS politiķis piebilda, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš nosaukto piecu prioritāšu kontekstā vienīgi varbūt ne tik pielaidīga nostāja bija no Nacionālās apvienības (NA) par darba spēka piesaisti caur migrāciju un par Stambulas konvencijas ratifikāciju. AS Saeimas frakcija no savas puses aicināja skaidrot sabiedrībai principus Kariņa priekšlikumam par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā.
Līdzīgi saprotama ir AS frakcijas deputātu nostāja, kuri nav mierā ar neskaidrību par sociālā dzimuma definīciju Stambulas konvencijā, skaidroja politiķis. Reizē vairāki citi AS deputāti pie vienošanās panākšanas valdībā varētu nebūt iebilduši Stambulas konvencijas ratifikācijai, ja tai tiktu pievienota atsauce uz Satversmē nostiprinātajām vērtībām, kā arī skaidri uzsvērts ratifikācijas mērķis - pasargāt sievietes no vardarbības, skaidroja Sprindžuks.
Līdz ar to ministrs neredz, ka valdība līdz krišanai nonākusi nevirzīšanās ar reformām dēļ, jo īstais iemesls ir, ka "Jaunajai vienotība" tagad jāatdod parāds par "sastiķētajām balsīm" Valsts prezidenta vēlēšanās.
Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
JV trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.