«Zoodārzu» Latvijas prezidenta kandidāta izvēlē nenosaka politiķu morāles un ētikas līmenis. Tas ir noteikts valsts konstitūcijā. Prezidenta ievēlēšanas sistēma noteic, ka tas ir nevis tautas, bet Saeimas prezidents. Šāds prezidents nekad nebūs ne līderis, ne iedvesmotājs, ne mainītājs. Stiprs nams netiek būvēts smiltīs. Kamēr netiks mainīta Satversme, vienmēr piedzīvosim šo kopējo pazemojuma mirkli reizi četros gados, kad tautai aiz muguras tiek ielikts nākamais prezidents.
Aizkulišu spēlītēs izlemts, ar partiju balsu vairākumu ievēlēts prezidents vienmēr būs tikai politiķu, nevis tautas prezidents. Ir jābūt unikāli stiprai personībai, lai tā nebūtu. Partiju interesēs nav unikāli stipras personības tautas priekšgalā, partiju interesēs ir cits princips.
Tāpēc izvēles grūtums šajā brīdī ir atrast ārēji izskatīgu, prezidenta tēlam atbilstīgu, bet slēpti iespaidojamu personu. Pietiekami gudru, lai tēlotu prezidentu, pietiekami saprātīgu, lai darītu to, ko vajag. Atbilstīgu valsts starptautiskās prezentācijas vajadzībām. Izdevīgu partijām, ar kuru politisko akceptu tiks iecelts prezidenta krēslā.
Desmitajā Saeimā izveidot valdību matemātiski ir ļoti viegli. Milzīga priekšrocība ir politiķim, kura kandidatūru izvirza Valsts prezidents. Maz šaubu, ka faktiski jebkurš izvirzītais kandidāts spēs izveidot valdību ar vienu vai otru politisko spēku salikumu. Ja nākamais prezidents tiks iecelts pamatā ar valdošās koalīcijas balsīm, var prognozēt ilgāku mūžu Dombrovska valdībai. Ja prezidentu ievēlēs pusi uz pusi ar pozīcijas un opozīcijas balsīm, tad arī šīs valdības izredzes nostrādāt ilgāk būs puse uz pusi.
Skaidra atbalsta Valda Zatlera kandidatūrai nav un nebūs, jo tāda ir politiskā loģika. Iedzīvotāju politiskā izvēle radījusi tādu parlamenta spēku izkārtojumu, kurā liela loma ir Zaļo un Zemnieku savienībai, kas sev vēlas atstāt noteicošo ietekmi prezidenta izvēlē. Tāpēc sarunas zooloģiskajā dārzā izpaliks. Tās drīzāk varētu notikt kaut kur Ventspils pusē, tuvāk Puzes ciemam.