Pirms tam Rinkēvičs bija ticies ar "Jaunās vienotības" premjera amata kandidāti Eviku Siliņu (JV), kura informēja prezidentu par topošās valdības personālijām un deklarāciju. Prezidents lēš, ka uzticības balsojums Saeimā varētu notiks 15.septembrī.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šī bija pēdējā oficiālā tikšanās ar Kariņu Ministru prezidenta statusā. Kariņš jaunajā valdībā varētu kļūt par ārlietu ministru. Prezidents stāstīja, ka puses pārrunājušas aktualitātes, tāpat Rinkēvičs ir pateicies premjeram par līdzšinējo darbu.
Valsts prezidents un Ministru prezidents pārrunāja situāciju uz Latvijas austrumu robežas. Puses pārrunājušas valdības pasākumus saistībā ar pieaugošo hibrīdkara intensitāti no Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko puses.
"Valdības līmenī gatavojamie lēmumi par Silenes robežkontroles punkta slēgšanu, kā arī pasākumi, ko kopīgi veica Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, ir pareiza un adekvāta rīcībā. Mums šis spiediens ir jāiztur. Tas ir tests mūsu valstij, izturībai. Esmu pārliecināts, ka atbildīgās struktūras ar to tiks galā," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs norādīja, ka ar Siliņu pārrunāta valdības deklarācija. Prezidents uzsvēra, ka tā tiešām ir īsa, kā viņš to bija vēlējies redzēt. Savukārt ar konkrētību ir tā, ka daži darbi, kuri precīzi iezīmēti ar termiņiem, bet ir arī dažas lietas, kas ir daudz plašākas. Siliņa norādīja Rinkēvičam, ka ļoti daudzi jautājumi tiks risināti arī rīcības plānā.
Valsts pirmā persona uzsvēra, ka valdībai ir jāsāk strādāt pie visiem tiem jautājumiem, kas sabiedrībai ir labi zināmi. Rinkēvičs pieminēja Balvu novada apmeklējumu, kur tiekoties ar iedzīvotājiem varējis dzirdēt "vienu un to pašu" - tarifi, kredītmaksājumi, jautājumi, kas skar valsts budžetu, finansējums veselības aprūpei, skolu tīkls un ceļi.
"Pie šiem jautājumiem jaunajam Ministru kabinetam ir jāķeras klāt nekavējoties gan strādājot pie budžeta, gan veicot citus darbus. Galavārds būs Saeimai, kurai jāizsaka uzticība Ministru kabinetam, lai tas var pilnvērtīgi sākt strādāt," sacīja Rinkēvičs.
Savukārt Kariņš pateicās Valsts prezidentam par laba vēlējumiem. Viņš pauda prieku sadarboties gan ar kādreizējiem prezidentiem Raimondu Vējoni un Egilu Levitu, gan ar pašreizējo prezidentu Rinkēviču. Pēc Kariņa paustā, labā ziņa ir tāda, ka mūsu demokrātija ir spēcīga un dzīva.
Pēc premjera paustā, neskatoties uz to, ka notiek valdības maiņa, "viss notiek". Viņa ieskatā, tas nozīmē, ka faktiskā valdība pieņēmusi pareizus likumus un lēmumus saistībā ar valsti un valsts robežu. Kariņš aicināja paskatīties pasaulē, kur notiek varas maiņa.
"Latvijā varas maiņa notiek sarunu procesā, tiek meklēti kompromisi, piedāvāti risinājumi. Es novēlu Siliņai, vadot nākamo valdību, visu labu. Cerams, ka piektdien varēs apstiprināt jauno valdību un valdības komandu. Ja apstiprinās ministrus, kurus Siliņa šodien nosauca, es priecājos par iespēju turpināt sadarbību ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu ārlietu ministra amatā," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valsts ārējā un iekšējā drošība ir stingrās, labās rokās. Viņš prognozēja, ja jaunajai valdībai uzticības balsojums Saeimā būs veiksmīgs, nedēļas beigās būs apstiprināts Ministru kabinets, kurš varēs turpināt darbus un arīdzan uzsākt tādus, par kuriem vienošanās līdz šim nav bijusi.
LETA jau rakstīja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāte.
Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.
Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.
ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.
Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS), ekonomikas ministra amatam - ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam - Saeimas deputātu Armandu Krauzi, labklājības ministra amatam - kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli, bet klimata un enerģētikas ministra amatam - Kasparu Melni.
Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.
Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
Balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā paredzēts piektdien, 15.septembrī.