Vienlaikus V.Dombrovskis norādīja, ka šoreiz nevar vilkt paralēles ar to, kas bija žurnālistes Ilzes Jaunalksnes noklausīšanās gadījumā, taču ir skaidrs, ka ierēdnis nevar dot ieteikumus Drošības policijai.
Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes rīcība, vēloties organizēt aģentūras LETA reportieres telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, liek šaubīties par viņas atbilstību ieņemamajam amatam, uzskata skandālā iesaistītā žurnāliste Emīlija Kozule. Premjers šodien izlems un paziņos par turpmāko rīcību saistībā ar G.Veismani, teica Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
«Varu paust tikai savu izbrīnu, ka valsts augstākajai ierēdnei ir tāda izpratne par likumiem – ka viņa var Drošības policijai kā krancim uzsvilpt un uzrīdīt bez kriminālprocesa ierosināšanas. Brīnos par šīs dāmas morāli,» par G.Veismanes rīcību izteicās E.Kozule.
Skandālu izraisīja G.Veismanes lūgums Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Vairai Paeglei atļaut iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā ziņu aģentūras LETA žurnāliste tikusi pie informācijas par Eiropas fondu projektu, kurā par 6,39 miljoniem latu bija paredzēts veikt dažādus auditus, pētījumus un stiprināt ierēdņu analītiskās prasmes. Minētā žurnāliste piedalījās Eiropas lietu komisijas sēdē, kur klātesošajiem uz sēdes laiku bija izdalītas četras lapas ar konkrētām tāmēm un paredzētajiem izdevumiem. Pēc sēdes G.Veismane bija vēlējusies lūgt Drošības policiju izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem.
E.Kozule pastāstīja, ka viņa izmantojusi tikai oficiāli izsniegto informāciju, uz kuras nav bijusi norāde, ka tā domāta dienesta lietošanai. «Ja iedod uz pusotru stundu četras tabulas un man līdzi ir blociņš un pildspalva, neredzu iemeslu, kāpēc lai es šos skaitļus nenorakstītu,» norādīja E.Kozule. Viņasprāt, notikušais skandāls tikai pierāda, ka valsts pārvaldes reforma jāsāk ar Valsts kancelejas darbības izvērtēšanu, noskaidrojot, kāpēc tur pieņemti darbā tik neprofesionāli darbinieki, kuru kvalifikācijas celšanai jāizlieto lieli līdzekļi.
Drošības policija nekomentē, vai būtu sākta E.Kozules telefona sarunu noklausīšanās un e-pasta kontrole, ja G.Veismane būtu vērsusies ar šādu iesniegumu. «Neteoretizēsim, kas būtu, ja būtu,» teica K.Apse–Krūmiņa.
Taču Operatīvās darbības likums nosaka, ka «operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu». Likums arī nosaka, ka korespondences kontroli un telefona sarunu noklausīšanos var veikt, ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu.
Otrdien 11:30 notiks preses konference par Valsts kancelejas administrētajiem Eiropas Sociāla fonda projektiem un izskanējušo informāciju par Valsts kancelejas nodomu iesaistīt tiesībsargājošās iestādes Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē izskatītās ierobežotas pieejamības informācijas noplūdi, informē Valsts kancelejas Komunikācijas daļa. Preses konferencē piedalīsies Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.
(papildināta ar Drošības policijas viedokli)