Eksperts norādīja, ka pirmās simts dienas vēl nav laiks, kad var saskatīt kādas būtiskas izmaiņas valdības darbā. Politologa ieskatā, Siliņas valdība pagaidām kalnus nav gāzusi, taču kā pozitīvo var atzīmēt to, ka acīmredzami ir uzlabojusies komunikācija gan ar sabiedrību, gan arī ar uzņēmējiem.
Rozenvalds atzīmēja, ka iepriekšējā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības viena no problēmām bija komunikācija, arī paša premjera problēma bija komunikācija, kas brīžiem aizgāja pat galējībās, sākot ar masu medijiem, kurus Kariņš centīgi ignorēja, gan beidzot ar anekdotisku ūdens pienešanu opozīcijas pārstāvim Aināram Šleseram (LPV), kas premjeram nepiedien.
"Ja mēs runājam par komunikāciju, jārunā ir ne tikai par Siliņas valdību, bet arī par tandēmu, ko veido Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas tomēr mainīja atmosfēru. Ja agrāk runāja par bijušā Valsts prezidenta Egila Levita un Kariņa režīmu. Premjeres un Valsts prezidenta gadījumā nevēlos lietot vārdu režīms. Gan no Rinkēviča puses, gan no Siliņas puses vērojamas pozitīvas izmaiņas komunikācijā, kas ir visnotaļ labi," sacīja politologs.
Rozenvalds norādīja, ka, runājot par lietām, kas tika atrisinātas saistās ne tik daudz ar ekonomiku, kas ir svarīgi visai sabiedrībai. Tie saistās ar dažām tēmām, kuru atrisināšana ilgu laiku acīmredzami ievilkās. Runa ir par partnerattiecību regulējumu un tā dēvētās Stambulas konvencijas pieņemšanu.
"Šie jautājumi ilgu laiku bija politiskās stīvēšanās jautājumi Kariņa otrajā valdībā. Kā var spriest pēc toreizējās valdības ministru teiktā, tad, piemēram, toreizējam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) tie bija tabu jautājumi. Par to nedrīkstēja nedz runāt, nedz pieņemt tādus lēmumus, kas apdraudētu koalīciju. Šo jautājumu pieņemšana, manuprāt, ir pozitīva. Jā, tas neko radikāli nemainīs mūsu ekonomiskajā situācijā. Protams, šis jautājums vēl nav noslēdzies, ņemot vērā parakstu vākšanu. Šķiet, ka līdz janvāra sākumam neizdosies savākt 150 000, līdz ar to partnerattiecību regulējums stāsies spēkā," pauda politologs.
Rozenvalda ieskatā, ir arī citi jautājumi, kas sāk virzīties uz priekšu un arī iepriekš bijuši aizliegto jautājumu kategorijā. Tas ir saistīts, piemēram, ar darbaspēka piesaisti. Politologa ieskatā, šī jautājuma risināšanā zināma kustība ir. Viņš pieļāva, ka Siliņas valdību negaida viegli laiki - priekšā risināmi grūti jautājumi. Viens no tiem, kas patlaban tiek aktuāli cilāts un par kuru, kā atzīst finanšu ministrs Ašeradens, viņam pašam nav skaidrības. Runa ir par Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Rozenvalds pieļauj, ka tas nākotnē būs viens no ļoti komplicētiem jautājumiem.
"Gribu teikt, ka sākums kopumā ir tāds piesardzīgi optimistisks, atsevišķu jautājumu risināšanā notiek kustība, uzlabojusies komunikācija. Siliņas valdība ir apņēmusies mazināt birokrātiju, kas ir viena no galvenajiem mūsu ekonomikas attīstības jautājumiem," sacīja politologs.
Viņš atzīmēja, ka šajā valdībā nav manāma acīmredzama pretstāve starp divām pusēm koalīcijā, kas bija vērojama Kariņa otrajā valdībā, kur vienā pusē bija "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, bet otrā pusē bija "Jaunā vienotība". Politologa ieskatā, tas valdības attīstībai runā par labu. Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atkāpusies no saviem kādreiz postulētajiem uzstādījumiem, šajā gadījumā ir svarīgi, ka starp partneriem ir izveidojusies ciešāka sadarbība. Vismaz tās priekšstats rodas, norāda Rozenvalds.
Taujāts, kā šajās simts dienās sevi ir parādījusi Ministru prezidente Siliņa, politologs akcentēja, ka patlaban, tuvojoties pirmo simts dienu noslēgumam, ir grūti kaut ko teikt. Viņa ieskatā, Siliņas komunikācijas stils ir pietiekami mierīgs, viņa nemēģina aiziet no jautājumiem. Rozenvalds norādīja, ka viņš nevēlas noniecināt Kariņa devumu, taču tieši ar komunikāciju bijušajam premjeram ir bijušas zināmas problēmas.
Runājot par to, vai kādā brīdī šī koalīcija varētu beigt pastāvēt, Rozenvalds uzsvēra, ka "par to vēsture pagaidām vēl klusē". Viņa ieskatā, nekas neliecina, ka koalīcija varētu ātri sabrukt, lai gan starp partijām ir atšķirības. Piemēram, "Progresīvie" un ZZS ir pilnīgi atšķirīgi politiskie spēki, tajā pašā laikā starp tiem neveidojas pretstāve. Ja iepriekš tāda vairāk centriski orientētā "Jaunā vienotība" (JV) sastapās ar zināmo "Nacionālās apvienības" (NA) nostāju, kurai zināmā mērā mērā pieslējās arī "Apvienotais saraksts" un atbalstīja NA idejas, tad patlaban veidojas citādāka situācija.
Politologs norādīja, ka JV savās politiskajās nostādnēs ir pa vidu, ZZS ir mazāk konservatīvi, bet "Progresīvie" ir mazliet kreisāki, līdz ar to šī konstrukcija ir patlaban noturīgāka, nekā tā bija Kariņa otrās valdības laikā. Rozenvalds klāstīja, ka pabaidām konstrukcija ir stabila, taču dzīvē var gadīties arī kādas izmaiņas.