Visiem viņiem šīs atteikšanās pamatā ir bijušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes sāktas lietas, kas sākušās ar noplūdinātu informāciju un skaļiem šīs struktūras vadības paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pēc tam klusi izčākstējušas, liekot runāt par tās paspārnē izveidotu "politisko pasūtījumu galdu".Sākt kriminālprocesu uz kāda iesnieguma pamata, noplūdināt par to informāciju kādam no pietuvinātiem medijiem, pēc tam nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par valstij nodarītiem miljonu zaudējumiem un "iespējamiem" noziedzīgiem nodarījumiem, sarīkot kratīšanas, izņemt iespējami daudz dokumentu, tos iespējami ilgi neatdot un ilgstoši pat nemēģināt izpētīt, piemērot aizdomās turētā statusu, kas cilvēkam rada virkni neērtību.Tad vēl noteikt dažādus drošības līdzekļus, īpaši neērtības radošo liegumu izbraukt no valsts, bet, pats galvenais, kriminālprocesu vilkt maksimāli ilgi un, kad izmeklēšanas termiņi iet uz beigām, censties to izbeigt uz nereabilitējoša pamata - parasti noilguma dēļ, kas tāpat atstāj ēnu uz konkrētās personas reputāciju.Šī ir "politisko pasūtījumu galda" darbības shēma, kuras izpildījums dažādās variācijās pēdējos gados saskatāms saistībā ar virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri iesaistījušies politiskajā darbībā vai tās atbalstīšanā, taču atļāvušies nepiederēt pie valdošās partijas, kuras redzamiem biedriem pret šādām aktivitātēm ir "imunitāte".Uz tādiem kliedzošiem gadījumiem kā Arta Kampara "nauda no tumbočkas", Dzintara Zaķa un Aigara Štokenberga "nodokļu optimizācijas pasākumi" un Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmuma veiksme valsts pasūtījumu iegūšanā Finanšu policija ir pievērusi acis. Tikmēr citos gadījumos pietiek ar kādas personas iesniegumu, lai nekavējoties tiktu sākts kriminālprocess.Pirmais mūslaiku Latvijā par šādu iespējamību pārliecinājās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS). Pēc tam, kad bija saņemts viņa politiskā konkurenta, kandidāta uz Jelgavas mēra amatu Arņa Razminoviča iesniegums par uzņēmuma Jelgavas siltumtīklu uzņēmums aktīvu iznomāšanu, Finanšu policija ne tikai ierosināja kriminālprocesu, bet arī noteica Rāviņam aizdomās turētā statusu un drošības līdzekli.Tiesa, šajā gadījumā ātri iejaucās prokuratūra: uzraugošā prokurore Vida Kravcova atzina, ka Finanšu policija Rāviņam aizdomās turamās personas statusu ir piemērojusi nepamatoti, un to atcēla, neraugoties uz Finanšu policijas iebildumiem. Savukārt pats kriminālprocess 2006.gadā tika izbeigts, Finanšu policijai atzīstot, ka notikušajā vispār nav nozieguma sastāva.Tolaik šis vēl bija tikai atsevišķs gadījums - tāpat kā Finanšu policijas 2008.gadā sāktais un tajā pašā gadā izbeigtais kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu: septiņu mēnešu laikā Finanšu policija spēja secināt, ka Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.Taču pēc 2010.gada šī pati shēma jau uzlabotā variantā ir tikusi izmantota aizvien biežāk. 2010.gada 16.augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti (Jūrmala - mūsu mājas), turklāt interesanti, ka kriminālprocess tika sākts nevis pēc kāda konkrēta Krimināllikuma panta, bet pēc nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā".Nav izslēgts, ka, nespējot panākt savu ar tiesiskām metodēm, cilvēki izmisumā ķeras pie Finanšu policijas kā pēdējā glābiņa, izteicās Dzenītis, kura uzņēmumi tolaik bija iesaistīti tiesvedībā ar multimiljonāru, pašlaik kā kultūras mecenātu pazīstamo Borisu Teterevu. Kriminālprocess tika sākts pēc tam, kad Dzenītis bija svinējis uzvaru pār Teterevu tiesā, un mediju rīcībā faktiski nekavējoties tika noplūdināta apjomīga informācija, kas varēja būt tikai Finanšu policijas rīcībā."Dzenītis varētu arī turpināt dzīvot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau īsti nerubī šābrīža politisko konjunktūru. Būtu Dzenītis laikus noorientējies, kā, piemēram, pilsētas mērs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā Vienotība, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varētu mierīgi rīkoties ar saviem kredītiem un nodokļiem, kā sirdij iepatīk," tolaik rakstīja politiskais komentētājs Māris Krautmanis.Kā izrādās tagad, Finanšu policija jau 2012.gada janvārī - pēc tam, kad Dzenītis un Teterevs bija noslēguši mierizlīgumu, - kriminālprocesu paklusām izbeigusi. Tā izbeigšanas pamatojumu Finanšu policija nevēlas atklāt vēl tagad."VID Finanšu policijas pārvalde nekomentē pieņēmumus," atšķirībā no citām reizēm, kad Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis un Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš ir snieguši izvērstus komentārus medijiem, šī ir vienīgā VID atbilde, lūdzot tam komentāru par versiju par Finanšu policijas "pasūtījumu galdu", kad pret "neērtiem" politiķiem un ar politiku saistītiem uzņēmējiem tiek sākti kriminālprocesi, tiek pieņemti nepamatoti lēmumi un informācija tiek noplūdināta medijiem ar skaidri saskatāmu mērķi viņus izsist no politiskās darbības.Vairāk lasiet Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas rakstā _Politisko pasūtījumu galds un ekskluzīvo ziņu aģentūra? laikraksta Diena_ ceturtdienas, 19.februāra, numurā!
Politisko pasūtījumu galds un ekskluzīvo ziņu aģentūra?
Kas kopīgs Andrim Rāviņam, Mārim Dzenītim, Mārim Martinsonam, Aināram Šleseram, Mārtiņam Tenbergam un Aigaram Lūsim?Viņi visi ir bijuši saistīti ar politisko darbību, taču nav valdošās partijas Vienotība biedri, visi ir iesaistīti uzņēmējdarbībā vai saimniecisku lēmumu pieņemšanā, gandrīz visi, izņemot tikai Rāviņu, no tās ir bijuši spiesti atteikties vai būtiski samazināt savas politiskās aktivitātes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.