Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Visu triju Baltijas valstu ārlietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniecei un Eiropas Savienības ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisārei Vivianai Redingai, kurā pauž bažas par Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu.
Aģentūras BNS rīcībā esošais vēstules teksts liecina, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Audronis Ažubalis un Urmass Paets aicina Eiropas Savienību (ES) un visu starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību notikušajam.
Ministri vēstulē atgādina, ka 14.jūlijā Lietuvas atbildīgās institūcijas saņēma informāciju, ka Austrijas tiesībsargājošas iestādes, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi, aizturēja Golovatovu, kurš Lietuvā ir apsūdzēts par 1991.gada 13.janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, "kad 14 cilvēkus, kas aizstāvēja Lietuvas sabiedriskās iestādes no padomju režīma, nogalināja padomju specvienības".
Nepilnas 24 stundas pēc aizturēšanas bijušais specvienības "Alfa" komandieris jau bija atbrīvots un atgriezies Maskavā.
"Mēs saprotam tiesu varas neatkarības principus, tomēr esam nobažījušies par ātrumu, kādā Austrijas atbildīgās institūcijas pieņēma lēmumu par šis personas atbrīvošanu," paskaidro Baltijas valstu ārlietu ministri.
"Uzsveram, ka Eiropas aizturēšanas orderis kā savstarpējas uzticēšanās instruments ES praksē ir jālieto efektīvi, lai aizturētu un izdotu personas, jo īpaši tās, kas ir iesaistītas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci," vēstulē klāsta Kristovskis, Ažubalis un Paets.
"Lēmums atbrīvot Golovatovu samazina starptautiskās tiesiskās sadarbības efektivitāti krimināllietās ES dalībvalstu starpā, kā arī ES solidaritātes principu," norāda ministri.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
(papildināts ar informāciju par Baltijas valstu ārlietu ministru kopīgi parakstīto vēstuli)