J. Vētra Diena.lv norāda, ka šis ir viņa personīgais, ne AIP viedoklis. Par reformām augstākajā izglītībā padome spriedīs nākamnedēļ.
Reformas rezultātā Latvijā J. Vērtra redz trīs veida augstskolas. Viena ir valsts dibinātā augstskola - Latvijas Universitāte, kas darbojas atvasinātas publiskās personas statusā. Ja augstskolas identitātē dominē teritoriālā piesaiste, tās ar pašvaldības ziņu un valdības piekrišanu var kļūt par pašvaldības augstskolām, kā arī juridisku vai fizisku personu dibinātās (privātās) augstskolas. J. Vētra saskata arī iespējas, ka augstskolas personāls var ierosināt valdībai valsts augstskolas nodošanai privatizācijai, kas ar tās piekrišanu var notikt.
J. Vērta norāda, ka šobrīd 19 valsts dibinātajās augstskolās, t.sk. 6 universitātēs ir radīts iespaidīgi daudzveidīgs studiju iespēju piedāvājums, kas pēc satura un formas atbilst normālas Rietumu sabiedrības studējošo daudzveidīgajām vajadzībām. "Vienas, vai dažu augstskolu ietvaros to nebūtu bijis iespējams paveikt. Diemžēl resursi un demogrāfija viennozīmīgi nosaka, ka sistēmas tālākā attīstība bez reformām nav iespējama. Nepieciešama attīstība, respektējot ikvienā valsts augstskolā veselas akadēmiskās paaudzes darbības laikā sasniegto," uzsver J. Vētra.Kā iemeslus reformas nepieciešamībai viņš min Latvijas demogrāfiskās situācijas noteiktos ierobežotos cilvēkresursus kā studējošo atlasē, tā arī akadēmiskā personāla piesaistē, tāpat arī valsts budžeta finansējuma ierobežotās iespējas. Turklāt dažādās valsts augstskolās konstatējama līdzīgu vai pat vienādu studiju programmu "nekontrolējama izveide, kas savā starpā spiestas konkurēt nevis ar kvalitāti, bet gan par pieeju jau tā trūcīgajiem augstākās izglītības resursiem".
Gadījumā, ja ir valsts varas atbilstoša politiskā griba un reformas īstenošanas gaitā adekvāti respektētas visu iesaistīto institūciju vajadzības, reformu varētu noslēgt jau gada laikā - līdz 2010.gada 1.septembrim. Taču J. Vētra pieļauj, ka reforma varētu noslēgties gadu vēlāk un piebilst, ka svarīgi, lai reforma tiek atbilstoši finansēta. "Vai pastāv alternatīvi risinājumi augstākās izglītības sistēmas reformām Latvijā? Kritiski izvērtējot esošos un perspektīvā pieejamos resursus, jāsecina, ka manevra iespējas ir ļoti minimālas," pārliecināts J. Vētra.
J. Vētras rosinātā reforma saskan ar vienu no Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa piedāvātajiem ceļiem valsts augstskolu attīstībā. Viņš ceturtdien laikrakstam Diena atklāja trīs iespējamos variantus. Pirmais variants paredz, ka Latvijā tiktu izveidota tikai viena valsts augstskola ar vairākām tās filiālēm. M.Auziņš kā piemēru min Kalifornijas universitāti, kas ir izkaisīta plašā teritorijā. Tādā gadījumā bez Izglītības un zinātnes ministrijas iejaukšanās arī tiktu novērsta pašreiz vērojamā programmu dublēšanās vairākās valsts finansētās augstskolās.
Otrais variants nozīmētu strukturēt augstākās izglītības sistēmu pēc reģioniem, izveidojot pa vienai augstskolai Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Trešais M.Auziņa piedāvātais variants nozīmē augstskolu koncentrēšanu pa nozarēm, piemēram, izveidojot humanitāro un inženierzinātņu augstskolas. M.Auziņš uzskata, ka jebkuru no šiem variantiem iespējams ieviest arī viena mācību gada laikā.
(papildināta ar 2. rindkopu)