"Vismaz šajā līmenī tika pateikts, ka [valdība] saprot, ka ir jāatgriežas pie IIN pārdales, skatoties, kādas būs [makroekonomikas attīstības] prognozes un to ietekme. Netika runāts par to, ka mēs tuvākajos gados nepārdalīsim," sacīja Jaunsleinis, bilstot, ka par procentiem, kā varētu notikt IIN pārdale, ceturtdien nav spriests.
Par konkrētu IIN pārdali tiks lemts, kad Finanšu ministrija precizēs makroekonomikas prognozi. "Ņemot vērā makroekonomisko prognozi, būs sarunas par iespējamo pārdali," bilda Jaunsleinis.
Prezidents pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka saruna bijusi konstruktīva un tikšanās laikā panākta skaidra vienošanās, ka nākamo gadu budžetos tiks izvērtēta vajadzīgā IIN pārdales proporcija atbilstoši ieņēmumu izpildei.
"Tiks vērtēts viss - ne tikai no plānotajiem skaitļiem, bet arī no faktiskajiem, kuri ievērojami atšķiras pa šiem gadiem," sacīja prezidents.
Taujāts, vai ceturtdien saņemtajiem solījumiem var ticēt un tie tiks pildīti, prezidents norādīja, ka sarunā piedalījās visas atbildīgās puses un viņam radusies pārliecība, ka "šis ir labs ceļš, lai labāk saprastu risinājumus, kādi ir iespējami, un tie tiks realizēti".
Prezidenta preses dienestā informēja, ka prezidenta iniciētās sanāksmes mērķis bija vienoties par kompromisu iespējām jautājumos, kas skar vidēja termiņa budžeta prognozi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām vidēja termiņa periodā. Sarunās tika izskatīti arī jautājumi par pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda iespējami ātrāku siltināšanas gaitu, par ceļu uzturēšanas izdevumu kompensēšanas iespējām, kā arī pasažieru pārvadājumu plānošanu un izmaksām. Sarunas noslēgumā puses īsumā pieskārās jautājumiem par iespējamiem risinājumiem saistībā ar pašvaldību deputātu skaitu, to statusu un amatu savienošanas kārtību.
Arī turpmāk pašvaldībām nozīmīgos jautājumus Valsts prezidents aicināja risināt šāda formāta sarunu ceļā, kur ieinteresēts piedalīties pats personīgi. "Ir svarīgi sanākt kopā arī turpmāk un izskatīt tos jautājumus, ko šodien nepaguvām. Mērķis ir meklēt kopīgus risinājumus, nevis nostāties vienam pret otru," sarunas noslēgumā uzsvēra Bērziņš.
Gan valdības vadītājs, gan finanšu ministrs, atbildot uz LPS iniciētajiem problēmjautājumiem, apliecināja, ka ir atvērti diskusijām ar pašvaldībām un nenoraida iespējas panākt kompromisu. Arī jautājumos par nākamā plānošanas perioda struktūrfondu projektu realizēšanas noteikumiem un pašvaldību iespējām veikt aizņēmumus šādu projektu realizēšanai no valdības pārstāvju puses tika pausta apņemšanās meklēt risinājumus, ar izpratni vērtējot pašvaldību lomu šo jautājumus virzīšanā. Ministru prezidents atzina, ka aizņemšanās sistēma būs jāveido daudz elastīgāka - ar mērķi pašvaldību aizņemšanās procesus pēc iespējas vienkāršot. Vienlaikus Finanšu ministrijas pārstāvji pauda gatavību pārņem no Vides un reģionālās attīstības ministrijas likumprojekta par pašvaldību izlīdzināšanas fondu izstrādāšanu, kas šobrīd nepamatoti ilgi aizkavējusies.
Jautājumos par apspriešanā nodotajām likumdošanas izmaiņām attiecībā uz pašvaldību deputātu skaitu, statusu un amatu savienošanas kārtību LPS vadītājs aicināja valdību nesasteigt izmaiņas un neattiecināt tās uz gaidāmo pašvaldību vēlēšanu periodu. Valdības vadītājs pauda sapratni un solīja ņemt vērā arī pašvaldību viedokli šajā jautājumā.
14.februārī notiks LPS domes sēde, kurā piedalīsies premjers un finanšu ministrs. Sēdes laikā tiks spriests par šogad risināmajiem jautājumiem, piemēram, autoceļu finansējumu, situāciju apkures izmaksās, sociālajiem pabalstiem, kā arī par konkrētākiem procentiem IIN pārdalē.
Jau ziņots, ka LPS galvenā prasība bija noteikt iedzīvotāju ienākuma daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā vai arī kompensēt IIN samazinājumu pašvaldībām 32 miljonu latu apmērā.
(papildināta visa ziņa)