Šis jautājums jau vairākus mēnešos esot komisijas dienas kārtībā. M.Kučinskis secināja, ka visā pierobežā, izskatās, bez atbalsta programmas, kas varētu iet caur pašvaldībām, nevarēs iztikt. Viņš norādīja, ka ir pārāk daudz iedzīvotāju, kas nevar iegādāties digitālās televīzijas vērošanai nepieciešamos dekoderus, turklāt daļa cilvēku nemaz nevēlas to darīt.
Pēc deputāta domām, valstij ir jāiesaista pašvaldības kā partneris, jo to vadītāji parasti zina visas mājas, visus iedzīvotājus. Pašvaldības arī esot ļoti ieinteresētas.
Dekoderus dāvināt, pēc viņa teiktā, nevar, bet tai pašā laikā varētu, atmaksājot dekoderu iegādi, pašvaldībām kompensēt to ieguldīto darbu. "Domāju, ka tuvākajā laikā šādu piedāvājumu iesniegsim," teica deputāts. Viņš atzina, ka darbs jāveic diezgan nekavējoši, līdz jūlijam.
M.Kučinskis pieļāva, ka digitālās televīzijas ieviešanas laiku droši vien tehniski varētu pagarināt, taču, ja ievieš tā, kā plānots, var kompensēt dekoderu iegādi, tad iedzīvotāji iegūst lielāku vilinājumu skatīties Latvijas televīzijas.
Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka viens no Latgalē ļoti pazīstamiem politiķiem Andris Badūns pat ir vērsies Drošības policijā, jo, viņaprāt, liela daļa iedzīvotāju, kas nespēs nopirkt dekoderus vai nevarēs ar tiem uztvert digitālo signālu, būs spiesti pilnībā nonākt Krievijas un Baltkrievijas televīziju propagandas ietekmē. Pārāk strauju pāreju uz digitālo televīziju viņš uzskata par bīstamu valsts drošībai. Daudzi baidoties, ka viņu mājā digitālo signālu varbūt vispār nevarēs uztvert pat ar labu veikalā pirktu dekoderu.
Raidījums arī vēstīja, ka Latvijas kartē, kas izveidota, testējot digitālo pārklājumu, tā sauktie baltie plankumi ir vairākos valsts rajonos.
M.Kučinskis gan norādīja, ka atbildīgās iestādes ir piegādājušas kartes, kurās ir maz šo plankumu, turklāt tie neesot Latgalē. "Jāpārbauda, kam vairāk var ticēt,
gribētos vairāk oficiālajām institūcijām," noteica deputāts.