Kopš Partnerības nolīguma noslēgšanas ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un tas nenoliedzami ir novecojis. Sākotnēji plānoja, ka jauns nolīgums tiks noslēgts, kad iepriekšējais būs darbojies desmit gadus, taču tas joprojām nav izdevies. Līdzšinējais diemžēl nav nesis cerētos rezultātus nevienā no četrām sadarbības pamatjomām (ekonomiskā sadarbība, ārējā drošība, izpēte un izglītība, brīvība, drošība un tiesiskums). Krievijas politikas rezultātā bieži zaudējumus cietuši Eiropas uzņēmēji un pat nozares. Lai situāciju mainītu, nepieciešams daudz spēcīgāks, precīzāk definēts un juridiski saistošs partnerības nolīgums.
Sarunas par to tika uzsāktas jau 2008. gadā, taču progress joprojām ir minimāls. Iemesls - Krievijas nevēlēšanās veikt nepieciešamās reformas un, ja runājam par ekonomiku, tad vispirms jau tirdzniecības un investīciju jomās.
ES ir Krievijas lielākais investors un tirdzniecības partneris - 2008. gadā Krievijā investējām 26,3 miljardus eiro, veidojot 75% no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem. Tomēr, neskatoties uz ievērojamo pienesumu Krievijas ekonomikai, ES investori tiek pastāvīgi pakļauti dažādām grūtībām un zaudējumus nesošiem ierobežojumiem. Tādēļ ārkārtīgi svarīga ir Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), lai nodrošinātu tās likumdošanas un politiskās prakses atbilstību demokrātiskiem standartiem. Viena no ES pamatprasībām ir juridiski saistoša paragrāfa iekļaušana jaunajā sadarbības nolīgumā, kas atbilstoši PTO kritērijiem regulētu savstarpējo tirdzniecību un investīcijas, kā arī izveidotu strīdu izšķiršanas mehānismu. Krievija šādai nostādnei pretojas visiem spēkiem, pat novedot Eiropas Komisiju līdz sarunu īslaicīgai pārtraukšanai. Tas, kaut kopumā neliecina par pozitīvu notikumu attīstību, tomēr izraisa zināmu gandarījumu par rakstura stingrības parādīšanos ES pozīcijā.
Krievija protekcionisma politiku realizēja jau pirms globālās krīzes sākšanās, būtiski ierobežojot ES preču eksportu. 2008. gadā ES preču eksports uz Krieviju bija mērojams 105 miljardos eiro, bet Krievijas eksports uz ES - 177,8 miljardos, veidojot tirdzniecības deficītu 72,8 miljardu apmērā. 2010. gadā ES eksportēja preces uz Krieviju par 86,6 miljardiem, bet attiecīgais imports bija 154,9 miljardi.
Protekcionisma politikas negatīvā ietekme ir izjūtama visos līmeņos - jau gadiem zināms, ka no ārzemniekiem kaimiņvalstī nereti tiek pieprasīta krietni lielāka samaksa par to pašu pakalpojumu nekā no vietējiem iedzīvotājiem. Tikmēr īpaši smagi no diskriminācijas cieš mūsu uzņēmēji. Viņi, īpaši lauksaimniecības, elektronikas un auto industriju pārstāvji, saskaras ar ievērojamām grūtībām piekļūt Krievijas tirgum. Kā piemērs minami nepamatoti paaugstinātie eksporta tarifi ES ekonomikai nozīmīgām precēm, tajā skaitā koksnei un metālu izstrādājumiem. Situāciju vēl vairāk pasliktina pastāvošā ekonomiskā nedrošība, tiesiskuma trūkums un korumpētība, kā arī fakts, ka 2010. gadā tika izveidota Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienība, radot augstākus, PTO standartiem neatbilstošus kopējos tarifus un vēl vairāk ierobežojot ES eksportu uz Krieviju. Pateicoties vāji apsargātajām robežām, muitas savienība rada arī labvēlīgākus apstākļus plaukstošajam nelegālajam tirgum. ES tādēļ pēdējā laikā īpaši rūpējas par sava intelektuālā īpašuma, patentu, tehnoloģiju un zināšanu aizsardzību.
Vēl viens aspekts - Krievijas noteiktās sanitārās un fitosanitārās prasības importētajām precēm. Tās nav zinātniski pamatotas un neatbilst PTO prasībām, taču ievērojami ierobežo ES eksportu. To negatīvo ietekmi īpaši spēcīgi izjūt lauksaimniecības produktu eksportētāji - šis eksports veido 8,8 miljardus eiro jeb 10% no kopējā ES eksporta uz Krieviju. Krievija ir apņēmusies pielāgot savu likumdošanu starptautiskajiem standartiem, taču, kā jau ierasts, solījumu realizācijai praksē aizvien rodas jauni šķēršļi.
Reformām enerģijas sektorā jābūt vienam no būtiskākajiem priekšnosacījumiem sadarbības attīstīšanai ar Krieviju. Vēl nesen savas vizītes laikā Briselē Krievijas premjers Putins ES Enerģētikas neatkarības direktīvu nosauca par «īpašuma konfiskāciju», draudot ar gāzes cenu palielinājumu. Tai pašā laikā Krievijas valdība atkārtoti izspēlē savu ES enerģijas atkarības kārti, uzstājot uz lielākām ES investīcijām, lielāku palīdzību. Šim mērķim prezidents Medvedevs izsludinājis t. s. modernizācijas politiku, parakstot ar ES Partnerību modernizācijai. Tā balstīta uz ES tehnoloģiju un zināšanu sniegšanu Krievijai pret solījumiem aktīvāk stiprināt demokrātiju un tiesiskumu. Vienošanās kopumā pozitīva, http://www.diena.lv/admin/content/edit/779792/editbet ne juridiski saistoša, un reformu ieviešana praksē kavējas. Tā arī neaptver visus nozīmīgos jautājumus, tādēļ nebūtu uzskatāma par īstu pamatu jaunajam sadarbības nolīgumam.
Ir skaidrs, ka Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Krieviju tiks saglabāts kā ilgtermiņa mērķis, taču līdz tā realizācijai Krievijai vēl daudz jāsasniedz - jāuzlabo vietējo darījumu un ieguldījumu vide, jāapkaro korupcija, jāatsakās no protekcionisma politikas, jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesības, likuma vara un cilvēktiesību ievērošana. Bez īpašuma tiesību aizsardzības un godīgas tiesu sistēmas nav iespējama ne vietējās, ne starptautiskās uzņēmējdarbības un tirdzniecības civilizēta attīstība. Kā Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma veidotāja to esmu uzsvērusi Atzinumā par ieteikumu Padomei un Komisijai par jauno ES un Krievijas nolīgumu.
Krievija nenoliedzami ir nozīmīga ES partnervalsts - ES trešais un Latvijas otrs lielākais tirdzniecības partneris. ES un Krievijas sadarbības un tirdzniecības potenciāls ir ievērojams, tādēļ jo svarīgāk ir noslēgt skaidru, precīzi definētu un spēcīgu jauno partnerības un sadarbības nolīgumu. Gan tādēļ, lai aizsargātu mūsu ekonomiskās intereses, pasargātu savus uzņēmējus un investorus, gan lai veidotu savstarpēji izdevīgu sadarbību un veicinātu Krievijas pārveidi par patiesi demokrātisku un stabilu kaimiņu.