KNAB ierosinājis kriminālprocesu par Ryanair
Nezinot precīzo lidojumu skaitu, ir neiespējami aprēķināt, cik daudz valstij piederošās lidostas naudas faktiski uzdāvināti Ryanair, sniedzot pakalpojumu par 500 reižu lētāk, nekā pielīgts. Sākumā Ryanair no Rīgas lidoja uz trim pilsētām reizi dienā. Tas nozīmētu, ka ik dienu 1500 eiro (Ls 1050) vietā lidosta iekasēja trīs eiro (Ls 2,1).
Šo sistēmu atklāj līgumu par Ryanair ienākšanu Rīgā kopijas, ar ko iepazinusies Diena, kas parakstīti 2004.gada 23.jūlijā. Pirmajā līgumā, kas cita starpā paredz dažādas atlaides Ryanair līdz 2015.gada aprīlim, minēts, ka par katras lidmašīnas virszemes apkalpošanu Īrijas uzņēmums maksās 500 eiro. To parakstījis toreizējais lidostas vadītājs Dzintars Pomers, valdes loceklis Arnis Kalniškāns un Ryanair pārstāvis. Zem viņu parakstiem ir aile "apstiprinājis" ar A.Šlesera un Satiksmes ministrijas (SM) par aviāciju atbildīgā ierēdņa Arņa Muižnieka parakstiem.
Vēlāk tajā pašā dienā tie paši cilvēki paraksta vēl vienu līgumu. Slepens līdz šim bijis pat fakts, ka tāds eksistē. Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme apliecināja, ka izmeklēšanas laikā par atlaidēm lidosta atteikusies izsniegt līgumu, bet pēc administratīvā soda panākts kompromiss, ka KP speciālisti ar to iepazīsies uzņēmumā uz vietas. Neviens nav teicis, ka eksistē vēl viens.
Dienas rīcībā esošais divu rindkopu dokuments atrunā, ka iepriekš minēto 500 eiro vietā Ryanair maksās vienu.
Lidostas prezidents Krišjānis Peters Dienai apliecināja, ka "mēs atnākot konstatējām situāciju, ka proporcionāli Ryanair maksāja mazāk nekā citi", konkrētus skaitļus nenosaucot. 2007.gada beigās esot panākta vienošanās, ka agrākās cenas nav spēkā.
A.Šlesers līgumu autentiskumu neapstrīd un atzīst, ka tos parakstījis, taču atbildību noveļ uz toreizējo lidostas vadību. Atkārtojot parasto frāzi par labumu Latvijas iedzīvotājiem, ko devusi lētās lidsabiedrības parādīšanās, A.Šlesers teica: "Es esmu atbalstījis Ryanair ienākšanu, bet par konkrētajiem skaitļiem un līgumiem atbildību prasiet toreizējai vadībai, gar to man nav daļas." Viņš kā ministrs esot saskaņojis daudzus dokumentus. Tiesa, šis ir vienīgais līgums starp lidostu un lidsabiedrību, uz kura ir A.Šlesera paraksts.
Ar Dz.Pomeru Dienai neizdevās sazināties. Avoti, kas bija tuvu Ryanair ienākšanai Rīgā, iepriekš stāstījuši, ka lidostas vadība atteicās to parakstīt vieni un tā uzņemties visu atbildību. Viņu teiktais arī ir pretrunā ar A.Šlesera apgalvojumu, ka līgumus sastādīja lidostas juristi.
Faktu, ka Ryanair izrakstīti neadekvāti mazi rēķini par virszemes pakalpojumiem, revīzijā atklāja Valsts kontrole. Kontroliere Inguna Sudraba Dienai bija gatava atbildēt tikai to, ka "materiāli par visiem revīzijā atklātajiem pārkāpumiem nodoti Ģenerālprokuratūrai", bet atteicās precizēt, kādi. Tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Dienai neoficiāli zināms, ka runa bija vismaz par diviem gadījumiem. Šis ir viens. Otrs ir aizdomas, ka lidosta Ryanair vietā maksājusi citam SM uzņēmumam — Latvijas gaisa satiksmei — par aeronavigācijas pakalpojumiem. Summas grozās ap 200—300 tūkstošiem latu gadā. Citas lidsabiedrības par to maksā pašas.
Prokuratūra materiālus pārsūtīja izvērtēšanai KNAB, kas maija sākumā ierosinājis kriminālprocesu. Birojs atteicās sniegt informāciju, taču ir skaidrs, ka lieta ierosināta par faktu, nevis pret personām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.