"Latvijā, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, vērojama strauja un vāji regulēta ātro kredītu nozares izplešanās. 2012.gadā vien nebanku kreditētāji izsnieguši 247 miljonus latu, no kuriem ātrajos kredītos izsniegti 115 miljoni latu. Turklāt visbiežāk šo kredītus izmanto iedzīvotāju mazturīgākā daļa. Lai arī šāds pakalpojums tirgū atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem var būt nepieciešams, ir jābūt daudz stingrākam regulējumam, lai ātrie kredīti netiktu izsniegti cilvēkiem bez reāliem ienākumiem un pakalpojuma izmaksas būtu stingri ierobežotas," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Ne visus EM izstrādātos priekšlikumus atbalsta ātro kredītu izsniedzēji, bet, mūsuprāt, ir radīts samērīgs risinājums, kas saglabās šo pakalpojumu pieejamību tirgū, bet vienlaikus nodrošinās stingrāku regulējumu un uzraudzību, kontrolētas pakalpojumu izmaksas un pats galvenais arī patērētāju interešu aizstāvību," uzsver Pavļuts.
Attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu EM izstrādātais priekšlikums paredz aizliegt reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, kas pēc sava satura veicina bezatbildīgu aizņemšanos, tostarp reklāmas, kas mudina vai var mudināt patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti, rada šķietamu iespaidu, ka kreditēšanas pakalpojums tiek sniegts bez maksas, rada iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska vai viegls veids, kā atrisināt finansiālās problēmas.
Jau patlaban ir aizliegtas reklāmas, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, taču sagatavotie priekšlikumi sniegs uzskatāmāku un saprotamāku gadījumu uzskaitījumu, kuros reklāma atzīstama par bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu, tādējādi atvieglojot gan uzraudzības iestāžu darbu reklāmu kontrolē, gan arī sniedzot kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem skaidrāku priekšstatu, ko reklāmā tas var norādīt.
Ar mērķi liegt piemērot nesamērīgi augstas procentu likmes un mudināt kreditēšanas pakalpojuma sniedzējus rūpīgāk un atbildīgāk izvērtēt patērētāju maksātspēju pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas EM piedāvā patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem noteikt maksimālās gada procentu likmes ierobežojumu līdz 100%.
Maksimālās gada procentu likmes noteikšanā ņemta vērā citu valstu pieredze, piemēram, Lietuvā gada procentu likme ir 200%, Igaunijā - aptuveni 100%, bet Somijā - 50%, kā arī nozares viedoklis, ka zemāka maksimālā gada procentu likme izslēgs iespēju patērētājiem saņemt nelielas kredīta summas (līdz 50 latiem) uz īsiem termiņiem (līdz 30 dienām).
Priekšlikumi paredz arī aizliegt nesaprātīgu maksu piemērošanu līguma pagarināšanas gadījumā, nosakot, ka, piedāvājot izmaiņas patērētāju kreditēšanas līgumā, līguma noteikumiem un attiecīgajām izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei.
Tāpat iecerēts ierobežot sankciju apmērus līgumu nepildīšanas gadījumos, nosakot līgumsoda aizliegumu aizdevuma atmaksas vai aizdevuma maksājuma termiņa kavējuma gadījumā, kas liegs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzkrāt nesamērīgi augstus līgumsodus par aizdevuma atmaksas maksājumu kavējumiem.
Samaksas termiņa kavējuma gadījumā patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējs varēs prasīt tikai nokavējuma procentus, kuri nedrīkstēs pārsniegt līgumā pielīgto maksu par aizdevuma izmantošanu (aizdevuma likme) vairāk par 1% no kapitāla summas mēnesī. Minēto maksu varēs prasīt tikai līdz sešiem mēnešiem no maksājuma kavējuma dienas, bet pēc sešu mēnešu termiņa patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam būs iespēja prasīt likumiskos procentus - 6% gadā.
Priekšlikumi paredz arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas aizliegumu laika posmā no plkst.20 līdz plkst.8. Tādējādi kreditēšanas pakalpojumi nebūs pieejami patērētājiem, kas kredītu plānojuši izmanot kā iespēju iegūt naudas līdzekļus spontāni un nepārdomāti, sniedzot iespēju pieņemt pārdomātu lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.
Lai veiksmīgāk spētu izvērtēt nebanku kreditēšanas tirgus darbību, priekšlikumi paredz plašākas tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieprasīt informāciju no kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Papildu informācija ļaus veikt nepieciešamās kreditēšanas tirgus analīzes un sniegs iespēju operatīvāk reaģēt uz dažādām tirgus izmaiņām.
Papildus EM ir sagatavojusi un jau iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantā, kas paredz precizēt patērētāja maksātspējas izvērtēšanas pienākumu pirms kredīta piešķiršanas vai kredīta summas būtiskas palielināšanas, stingrāk nosakot, ka kredīta devējam ir jāvērtē arī patērētāju ienākumi un izdevumi un kredītu atļauts piešķirt tādā apmērā, kas nodrošina ik mēnesi patērētāja rīcībā pietiekamu līdzekļu atlikumu pēc visu esošo un paredzamo parāda saistību izpildīšanas. EM uzskata, ka maksātspējas izvērtēšanas pienākums ir viens no svarīgākajiem aspektiem kā novērst patērētāju ieslīgšanu pārmērīgās kredītsaistībās.
Sagatavotie priekšlikumi paredz grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par patērētāju kreditēšanu" un 2011.gada 29.marta Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai".
Ņemot vērā šā gada 28.martā Finanšu attīstības sektora attīstības padomes sēdē dotos uzdevumus, EM šonedēļ sasauks vēl vienu darba grupas sēdi, lai atkārtoti diskutētu par priekšlikumiem, bet pēc tam aicinās priekšlikumus skatīt Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē, lai lemtu par normatīvo aktu grozījumu iespējami ātrāko virzību un pieņemšanu.