Lai Valsts prezidentu ievēlētu, nepieciešams vismaz 51 Saeimas deputāta atbalsts. Ņemot vērā politiķu un frakciju vadītāju teikto, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita izredzes tikt pārvēlētam ir stipri apšaubāmas, taču ir vēl pārāk daudz nezināmo, arī tas, vai E. Levits pats izlems kandidēt uz otro termiņu. Diena vakar Valsts prezidenta preses dienestam šo jautājumu arī uzdeva, taču E. Levita piepildītās darba kārtības dēļ atbilde tika solīta nākamajā dienā.
Valsts prezidenta preses dienestā Dienai, atbildot uz jautājumu, vai E. Levits plānot kandidēt uz otro termiņu un kad būtu labs laiks savu lēmumu paziņot, lai sabiedrībā jau laicīgi sāktos diskusija par kandidātiem, norādīja, ka saskaņā ar likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam izvirza Saeimas deputāti. "Ja deputāti vēlēsies virzīt Egila Levita kandidatūru, viņš pieņems lēmumu, vai atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu," paskaidroja preses dienestā.
Skaidrs ir tas, ka vismaz pašlaik 51 balss nav nevienam. Tāpat drošticami var apgalvot, ka prezidenta vēlēšanas būs daudzpakāpju spēle, kas noritēs vairākās kārtās, būs dažādas vienošanās un tirgošanās.
Apspriež savās rindās
Taustīšanās jau notiek. Kuluāros cirkulē vairāki uzvārdi: gan uzņēmējs Uldis Pīlēns, gan NATO ģenerālsekretāra vietniece, ilggadēja Latvijas diplomāte Baiba Braže, gan NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Tiek minēti arī atsevišķu ministru un bijušā premjera vārdi. Tie, visticamāk, ir tā dēvētie "mūžīgie kandidāti" – cilvēki, kuri atbilst augstiem amatiem –, un tādu parādīšanās ir ierasta prakse pirms katrām vēlēšanām. Īstie parādās īsi pirms oficiālā kandidātu izvirzīšanas termiņa, kas šogad iekrīt maija sākumā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!