Dīvains pilsoniskums

Ei, bet šodien Točs nevienu rakstu nav uzrakstījis?

Liekas nesen jau komentēju ilgtermiņus valsts sistēmā. Nerunāsim par tiesām, kas jau ir traģiski, bet - samērā regulāri viesojoties valsts iestādēs - esmu manījis, ka ar noslodzi ir kā ir. Vismaz privātā uzņēmumā šādi nestrādā. Līdz ar to ir pamatots jautājums: kāpēc šīs 30 dienas? Vai tās ir izdomātas, vai reāli un argumentēti pamatotas? Ar ko pamatotas? Protams, ir elementārāki un sarežģītāki jautājumi, bet - tomēr... Negribu piekrist kolēģim, kas zuskata, ka - naudas izmaksas gadījumā - VK un Co mestos virsū likumpārkāpējam. Ir gan jautājums - kas būtu bijis un kas notiktu, ja policisti un - piemēram - ugunsdzēsēji arī domātu mēnesi... Man personiski šķiet, ka patlabanējā valsts pārvalde sargā sevi un grauj valsti kā tādu - diemžēl Likums stipri vien aizsargā šādus cilvēkus, kas visu dara sev un dzen pārējos prom no valsts. Vismaz es neesmu dzirdējis, ka pēdējo gadu skaļākie ierēdņi, kas atļāvušies ko greizi veikt, būtu sākuši stādīt bērzus Ķīnā vai apūdeņot Sahāras tuksnesi. Sēž tepat. Jo paši sev ir sacarējuši i nodarbes, i amatus, i aizsardzību.

Bet vai poliči un armijnieki nav apdrošināti, ja kas gadās? Piedodiet nezinu, bet tad tas ir blā!

Bet, ja nebūtu tādu precendentu, nemainītos arī likumi. Vainīgi pie jēli tekošās un jāsaka kaunpilnas lietas nav žurnālisti, bet likumdevēji, kas nu nemāk un nemāk skaidrā latviešu valodā uzrakstīt likumu. Arī Ministru prezidents atmodās pēc mēneša garām diskusijām un sarakstēm, lēni kustās policistu arodbiedrība. Protams, birokrātijai ir savi likumi, viens klerks nevar uzņemties visu simts apsutušo pēcpušu lomu. Vienīgais, ko viņi varētu izdarīt ir izveidot jaunu aparātu šādu pārpratumu novēršanai.

Neviens jau tā līdz galam nepapētīja tos likumus, taču, ja tajos nav paredzēta iespēja, ka cilvēkam, kas ir cietis pildot dienesta pienākumus, pienākas visa nepieciešamā rehabilitācija nepieciešamajā apjomā.....Uzreiz nāk prātā tas puisis no Latvijas, kas misijā Irākā sprādzienā zaudēja pēdu- jeņķi uzreiz noorganizēja ārstēšanu pienācīgā līmenī. Jautājums tagad tik, ko viņš iesāks Latvijā, kad protēze nolietosies.....

Ja kompensācijas dokumentos ieraksta sakidri un saprotami par ko nauda ir maksāta,tad žurnālisti neko nepārmetīs.Un arī Sudraba vienmēr ir teikusi ka skaidri formulejumi dokumentos nav iemesls lai sodītu.Visas nesaprašanas rodas,kad valsts pārvaldes iestādes slēpjot lielos izdevumus vai negodīgas darbības izmanto neskaidrus formulējumus.Tas ir mūžīgie ,,izstrādes,,apmaksas ,,kafijas ,bulciņu,, norakstīšana izdevumos.Un daudzas citas visiem zināmas lietas...Te vienkārši ir redzams ka nevēlas uzņemties atbildību par rīcību.Tā piemēram visu ko dara tagad Valdība tiek norakstīts uz Valūtas fondu,bet vai jūs esat pilnīgi pārliecināti ka tie ir Valūtas fonda piedāva'jumI?!!!!Nē!Un arī es mēesmu pārliecināts ka Jēkabpils policistiem nevar izmaksāt naudu ar Ministru Kabineta priekšsēdētāja parakstu.Var tikai negrib!!!

Es domāju, ka diez vai tur tik daudz birokrātija vainīga. Tā ir valsts politika, ka katrs atbild par sevi. Ja atceramies, politiķi taču visu laiku ir deklarējuši, ka valsts atbild, labākajā gadījumā, tikai par maziem bērniem un invalīdiem. Bet tēze, ka katrs indivīds ir vērtība, parādās tikai priekšvēlēšanu lozungos. Tā, ka- ja tu esi aizgājis strādāt uz policiju, pats esi vainīgs, un ja esi pieļāvis, ka pildot pienākumu, ar tevi kaut kas notika, arī pats esi vainīgs, un pats arī tiec galā ar visu. Tā ir Latvijas valsts politika, un ar birokrātiju tam ir attāls sakars.

Iedomājieties, ja šī nauda būtu izmaksāta apejot likumu. Tad Sudraba, Knābis, Delna, Zanders ar pārējo pērkamo skribentu varzu būtu pirmie, kas brēktu, ka atkal notiek valsts izlaupīšana, jo droši vien, kāds no cietušājiem policistiem izrādītos ceturtās pakāpes radinieks kādam no Jēkabpils domes darbiniekiem. Rezultātā VK ierēdnis, kas devis pozitīvu atzinumu, sēdētu cietumā. Tieši bailes no šīm publiskajām represijām ir tas galvenais iemesls, kas liedz ierēdņiem pieņemt sakarīgus, pašsaprotamus, cilvēcīgus lēmumus. Tā ka cien. žurnālisti nebrīnieties, lelā mērā paši esat vainīgi pie šīs situācijas.

Bet man raksts patika. Ja mācētu rakstīt, pats tādu uzrakstītu. Likumus raksta, lai izskaustu sabiedrībā ļaunumu (blēžus, visa līmeņa zagļus, kriminālnoziegumus utt., tjp), bet piemēro pret visu sabiedrību. Es gribētu par padomnieci labu juristi, bet tā ir mans tuvs tuvs rads, inbteresū konflikts, un es paņemu glupāku, bet atbilstoši likumam. Visviens svarīgus padomus prasu savai radiniecei un pat maksāju pelēkajā zonā. Godprāta pēc, ko neviens likums nenoformulēs. Kā no tā tikt vaļā, dievs viņu zina! Bet vispār ņemšanās ar Jēkabpils poličiem ļāva sirsnīgi izsmieties, žēl puišus, bet visa tā pusaizmigusī sistēma liekas maigi sakot dīvaina.

Pilnīgi tukšs raksts ne par ko! Māri, ja gribi lai palikušā tautas daļa tevi saprot, sauc lietas savos vārdos un nedrukā kaut kādas "gudrības".

Ko tur lai saka - tā ir šodienas realitāte un birokrātiskas valsts pazīme. Valsts pārvaldē dominējošā morale ir: štrunts par cilvēkiem, ka tik instrukcija ir izpildīta.

Bet vislabāk ir visus kritizēt un pašam nedarīt neko ! Un īpaši labi ir visās savās mazspējas problēmās vainot valdību, priekšniekus, sievasmāti ! Un ja paanalizē visu, ko šis Māris Zanders uzrakstījis pēdējos 10 gados, tad prātā nāk pavisam citi secinājumi ( un arī par tiem, kas šos rakstus lasa !)

Tieši tā: "Ja valsts sabiedrību uzskata par potenciāliem blēžiem, tad ar kādām tiesībām sabiedrība tiek aicināta mobilizēt spēkus krīzes pārvarēšanai, patriotismam utt.?" Sabiedrība tiek aicināta novilkt pēdējo kreklu un badināt savus bērnus, lai resnajām augšām ne par kumosu nepaliktu mazāk.

Jā, tā ir milzīga problēma - kā savējiem neierobežoti tikt pie siles, tai pašā laikā nekādā gadījumā nepielaižot citus...