Kur bargās reformas?
Tomēr, ja labticīgais vēlētājs nav aktīvi sekojis publiskajai diskusijai, bet vēlas ar Zatlera Reformu partijas mērķiem iepazīties tikai no 4000 zīmju programmas, viņš ne vārda tajā neatrod ne par maksas augstāko izglītību, ne par vajadzību pēc vēl lielākas budžeta konsolidācijas. Viņš noteikti varētu padomāt, ka šāda rakstura reformistiski priekšlikumi ir tīrs Zatlera nelabvēļu sagudrojums.
ZRP ekonomikas programmā, kas atrodama partijas mājaslapā, par augstākās izglītības finansējuma sistēmas maiņu ir pateikts skaidri un gaiši: «Īstenosim pāreju uz «Austrālijas modeli», augstāko izglītību finansējot ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būs piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem.» Savukārt partijas 4000 zīmju programmā stāv rakstīts vienīgi: «Pāriesim uz efektīvu profesionālās un augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas būtiski uzlabos izglītības kvalitāti»
Konsolidācijā pārspēj «Vienotību»
ZRP ekonomikas programma paredz: «Samazināsim budžeta deficītu zem 2,5% no IKP 2012. gadā, nepieļaujot valdības parāda attiecības pret IKP tālāku pieaugumu.» Tas ir ļoti būtisks budžeta samazinājuma priekšlikums, kas ļoti konkrēti ietekmēs ne tikai valsts sektorā strādājošos. Šāds būtisks priekšlikums ZRP 4000 zīmju programmā ir noklusēts, kas neliecina par pilnīgu godīgumu pret vēlētāju.
Ieteikums ir lasīt partiju mājaslapās pieejamās lielās partiju programmas. Citādi jūs nekādi nesapratīsiet, ko nozīmē tāda īso partiju programmu pērle, kā «palielināsim progresivitāti kopējā nodokļu sistēmā». Ko tas nozīmē - nodokļi kļūs lielāki vai mazāki? Katrā ziņā ZRP ekonomikas programma paredz samazināto PVN likmju atcelšanu, tātad - nodokļu palielināšanu, gan darbaspēka nodokļu mazināšanu.
Nulles budžeta plānošana
Pozitīvs ir ZRP priekšlikums pāriet uz nulles principu budžeta plānošanā. Šis priekšlikums nav nekas jauns, partijas to sola no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet tas ir pareizs princips. Patlaban ministriju nākamo gadu budžeti «vēsturiski» balstās uz iepriekšējo gadu budžetiem, kuri evolocionējuši bezmaz no LPSR laikiem. Kamēr nav pāriets uz nulles principu budžeta plānošanā, nevar būt ne runas par efektīvu Latvijas valsts budžeta līdzekļu plānošanu.
Pareizs princips ir ZRP paredzētais princips izveidot tādu valdību, kas redzētu valsti kopumā, nevis sastāvētu no feodāla rakstura nozaru ministrijām, kas tālāk par degunu neredz. Šis princips ZRP programmā ir nomaskēts frāzē: «Izveidosim starp ministrijām saskaņotu nacionālo politiku, kas dažādotu dzīves un ekonomisko vidi.» Valdība «dažādos dzīves vidi» - interesanti, vai ne? Ko tas nozīmē? Ir tāda spēle - iekrāso pats.
Bezmaksas bērnudārzi
Ne visi ZRP priekšlikumi ir skarbi. ZRP sola bezmaksas bērnudārzu sistēmu: «Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar «nauda seko bērnam» principu no 1,5 gadu vecuma.» Patiesībā šis programmas punkts konkrētumā un domas skaidrībā varētu būt paraugs nākamās programmas veidošanā. Tāpat ZRP piedāvā alternatīvu kompensāciju izvēlei par labu mājaudzināšanai, kas ir humāns priekšlikums. Ko nozīmē «nākamā bērna» atbalsta politika? Diemžēl izvērsta sociālā programma ZRP mājaslapā nav pieejama.
Liberāla pilsonības politika
Apbrīnojami drosmīgi, ņemot vērā dziļi nacionālkonservatīvo noskaņojumu lielā sabiedrības daļā, ZRP biedri ir bijuši, izklāstot 4000 zīmju programmā savu nostāju pilsonības jautājumā, kas ir ļoti liberāla. ZRP pagriežas ar seju nepilsoņu kopienas virzienā, solot pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kas ir solis vienas kopienas valsts virzienā. Savlaicīgs ir ZRP priekšlikums atļaut dubultpilsonību. Aizvien vairāk latviešu un viņu bērni, kuri jau gadiem ilgi uzturas Īrijā un Lielbritānijā, pieņem mītnes zemes pilsonību. Ja viņiem būs iespējas saglabāt Latvijas pilsonību, paliek vismaz cerības, ka viņi kaut kad var atgriezties.
Lielākā reforma
Lielākā reforma, ko piedāvā ZRP, ir pāreja uz prezidentālu valsts modeli ar paplašinātām Valsts prezidenta pilnvarām: «Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.» Kritizēt vai slavēt šo priekšlikumu atturēsimies, jo par to ir jālemj tautai. Attieksme pret to ir atkarīga no katra personiskās izpratnes pret demokrātiju. Skaidrs, ka šis priekšlikums nozīmē tik būtisku valsts sistēmas maiņu. Tas būtībā nozīmē jaunu Satversmi. Referendumi pašvaldībās, tiešā demokrātija, deputātu atskaites - tā nav klasiska parlamentārā demokrātija, tas ir kaut kāds jauns eksperiments.