Piemēram, septembra otrajā pusē Jūrmalā nodibinātās partijas Uz priekšu, Latvija! līderis Aleksandrs Bašarins neslēpj, ka tās galvenais mērķis ir attīstīt sporta un kultūras kompleksa projektu tā dēvētajā Dubultu vēderā, no kura daļa ir applūstoša teritorija. Pašvaldība ar projekta iniciatoriem pirms dažiem gadiem parakstījusi nodomu protokolu, taču tālāk nekas nav pavirzījies. Jūrmalas aizsardzības biedrība saskata riskus, ka projekta īstenošana varētu notikt prettiesiski.
Nomāt negribēja
Multifunkcionālā sporta kompleksa projektu jau astoņus gadus virza futbola klubs Jūrmala un Bērnu futbola akadēmija, piesaucot arī vārdā neminētus investorus. Lai arī ar Jūrmalas domi ir noslēgts nodomu protokols, vairs nekas uz priekšu nav pavirzījies, sūdzas A. Bašarins. Tā dēvētais Dubultu vēders ir teritorija, ap kuru Lielupe met līkumu. Pilsētas attīstības plāna izstrādes laikā 2010. gada sākumā pilsētplānošanas uzņēmuma SIA Grupa 93 pārstāvji skaidroja iedzīvotājiem, ka teritoriju jāsāk attīstīt pilnīgi no jauna un tā pat varētu kļūt par jauno pilsētas centru līdz ar plānotā Jaundubultu tilta izbūvi pār Lielupi. Protokols liecina, ka šī teritorija raksturota kā vieta, kur īstenot vispārdrošākās attīstības idejas ar apbūvi no pieciem stāviem tuvāk upei līdz pat 20 stāviem dažās vietās tālāk no upes. A. Bašarins, lūgts raksturot savu ieceri, min stadionu ar 15-20 tūkstošiem skatītāju vietu, piecus atklātos futbola laukumus, ledus halli, tenisa kortus un citus sporta objektus, kopējā zemes platība esot 30 hektāru. A. Bašarins neslēpj, ka šis sporta komplekss ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņš atgriežas politikā, jo ne tūlīt pēc partijas nodibināšanas, ne arī tagad savas partijas politisko programmu viņš definēt nevar, sakot, ka tā vēl top. Arī jaunās partijas biedru vārdi joprojām ir miglā tīti, jo oficiāli bez A. Bašarina minēti tikai divi augstskolu mācībspēki - Oskars Galanders un Mikus Solovejs.
Taču ar sporta kompleksa virzību līdz šim A. Bašarinam nav veicies, jo zemesgabals joprojām pieder Jūrmalas domei un to nomāt uzņēmējs esot atteicies, bet citas sadarbības formas nav piedāvājis, stāsta Jūrmalas domes priekšsēdētāja padomnieks kultūras un sporta jautājumos Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas). Viņš apstiprina, ka savulaik ar projekta iniciatoriem ir noslēgts nodomu protokols, ko A. Bašarins lūdzis darīt, lai būtu vieglāk piesaistīt investorus, tomēr acīmredzot tas līdz šim nav izdevies. Pēc R. Munkevica teiktā, Jūrmalas attīstības plāna jaunajā versijā zonējums ir atbilstošs, lai šajā vietā attīstītu sporta un izklaides objektu, tomēr A. Bašarins saka, ka daļa to zemes esot degradēta teritorija, kam šobrīd saglabāts dabas pamatnes statuss.
Pati ideja būtu atbalstāma, ja tā neradītu aizskārumu sabiedrības interesēm, norāda Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba. Taču viņam par konkrētās teritorijas apbūvi ir šaubas, jo Jūrmalā ir precedenti, kad tiesa pat anulē jau izsniegtas būvatļaujas projektiem applūstošajās teritorijās. «Daļa teritorijas tiešām ir degradēta, un tur attīstība varētu notikt, bet tai jābūt samērīgai,» uzskata G. Grūba, kurš piedalījās Jūrmalas attīstības plāna izstrādes darba grupā un vienu reizi esot ticies ar kādu A. Bašarina uzaicinātu investoru no Krievijas. «Precīzi jāvērtē, kādas juridiskās saistības pašvaldība uzņemsies, kādai jābūt transporta infrastruktūrai, teritorijas attīstība jāvērtē kontekstā ar šajā vietā plānoto tiltu, par kuru arī joprojām ir neatrisināti jautājumi,» norāda G. Grūba.
(visu rakstu lasiet 30.oktobra laikrakstā Diena)