Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Askolds Rodins: Moldova krustcelēs

Tagad ir skaidrs, ka komunistu varas monopolam Moldovā pienācis gals

Jaunas vēlēšanas — jauns spēku samērs Moldovas parlamentā. Desmit gadu Moldovā pie varas bijusi Komunistu partija, abus atļautos termiņus prezidenta amatā "nodienējis" tās līderis Vladimirs Voroņins. Ārkārtas vēlēšanās četrām līdzšinējām opozīcijas partijām kopumā tikuši 53 deputātu mandāti, komunistiem — 48.

Tas ir "tīrais guvums", vēl nav zināms, kā sadalīsies 5% barjeru nepārvarējušo partiju atbalstītāju balsis. Moldovā, tāpat kā Latvijā, uzvarētāji var tikt pie "lieka" mandāta. Parlamentā ir 101 deputātu vieta.

Tagad ir skaidrs, ka komunistu varas monopolam pienācis gals. Tas iezīmējās pirms diviem gadiem, kad komunisti nespēja uzvarēt pašvaldību vēlēšanās. Turpinājums sekoja aprīļa sākumā rīkotajās parlamenta vēlēšanās, kad komunisti ieguva 60 mandātu. Lai ievēlētu prezidentu, pietrūka vienas balss. 61 balsi par prasa konstitūcija.

Sākumā likās, cik tad tur darba — padarīt par savējo kādu no opozīcijas. Nesanāca. Pēc diviem nesekmīgiem prezidenta ievēlēšanas mēģinājumiem parlaments saskaņā ar valsts konstitūciju tika atlaists. Mazliet divdomīgā situācijā nonāca prezidents Voroņins, kura oficiālais pilnvaru laiks beidzās aprīlī.

Opozīcija apstrīdēja aprīļa vēlēšanu rezultātus, piedevām Kišiņevā sākās masu nekārtības, kuru laikā pamatīgi izdemolēja parlamenta ēku un prezidenta darba telpas. Aplami izrādījušies pirmie pieņēmumi, ka grautiņu iedvesmotāji meklējami Rumānijā vai Krievijā, palicis "kriminālais variants", taču arī tam nav nopietnu pierādījumu. Cēlonis ir skaidrs — plaša vispārēja neapmierinātība ar valsts ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju ļoti zemo dzīves līmeni.

Komunisti grautiņu tiešā organizēšanā apsūdzēja opozīciju, tā kategoriski noraidīja šīs apsūdzības. Tam visam klāt nāca neprognozētas sekas: pasakot visu, ko par to domā, no Komunistu partijas izstājās visai populārais parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu. Lai kļūtu par Demokrātiskās partijas līderi. Šī partija ir pārstāvēta jaunajā parlamentā.

Iespējams, ka parlamentā atkal iezīmēsies pata situācija. Pat ja visas četras bijušās opozīcijas partijas — un izskatās, ka tā arī būs, izveidos kopīgu frakciju, tām nepietiks balsu, lai ievēlētu prezidentu. Tās varētu ievēlēt parlamenta priekšsēdētāju — pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, tikai jēgas no tā būtu maz. Arī valdības apstiprināšanai pietiek ar vienkāršu vairākumu, nelaime tikai tāda, ka valdības sastāvu iesaka prezidents. Grozies, kā gribi, parlamenta pirmais darbs būs prezidenta ievēlēšana. Ja nesekmēsies, arī šis parlaments tiks atlaists, un nākamās ārkārtas vēlēšanas var sarīkot ne agrāk kā nākamā gada janvārī, jo konstitūcija nosaka, ka nedrīkst rīkot vairāk par divām parlamenta vēlēšanām gadā.

Var atkārtoties aprīļa sākuma situācija, tikai lomas mainījušās. Toreiz komunistiem pietrūka vienas balss, apvienotajai bijušajai opozīcijai droši vien pietrūks dažu. Un komunisti dzirdēs to pašu, ko pavasarī teica tābrīža opozicionāriem — ka jādomā par tautu un valsts interesēm, ka nav pieļaujams "bezvaldnieka" stāvoklis un politiskais haoss.

Komunisti uzrāda ne vienu vien "aizgājēju pazīmi". Priekšvēlēšanu kampaņas laikā pilnīgā viņu rīcībā bija t.s. administratīvais resurss, un tas tika likts lietā. Valsts radio un televīzija faktiski "spēlēja vienos vārtos", pat izmantojot pilnīgi nekorektus paņēmienus. Piemēram, pēc īsas Lupu parādīšanās televīzijā viņu nomainīja profesionāls psihologs, kas skaidroja, pēc kādām pazīmēm redzams, ka Lupu piemīt nosliece uz autoritārismu. Bija vēl daudz kā cita, tikai atdeve neiznāca gaidītā. "Brālīgā" komunistiskā Ķīna piešķīra treknu aizdevumu — miljardu dolāru. Uz pusi mazāku naudu apsolījusi Krievija. Tikai vēlētājus tas acīmredzot nav īpaši ietekmējis. Te vēl jāpiebilst, ka mēneša vidū Maskavā notikušā NVS valstu vadītāju neoficiālā samita laikā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs netika runājis ar Voroņinu zem četrām acīm, un tas liecināja, ka Voroņins kritis nežēlastībā.

Teorētiski iespējams komunistu un vēl kādas parlamentā iekļuvušas partijas bloks, kuram būtu vismaz 61 balss. Taču šāda varianta realizēšanās ir ārkārtīgi maziespējama. To apliecina fakts, ka pavasarī opozīcija nekrita kārdinājumā, kaut arī vilinošu piedāvājumu netrūka. Drīzāk iespējama, taču tāpat mazticama ir t.s. plašā koalīcija, kurā atrastos vieta arī komunistiem.

Taču te jāņem vērā, ka komunisti desmit gadus turējuši varas grožus savās rokās un nezina, kas tas ir — strādāt koalīcijā, rēķinoties ar partneri, dalot varu.

Ir daudzi priekšnoteikumi, lai varētu prognozēt komunistu šķelšanos, taču viens no tiem ir četru parlamentā iekļuvušo partiju spēja izveidot noturīgu bloku, tādu, kas būtu pievilcīgs iespējamajiem pārbēdzējiem. Vai izdosies — tas ir tuvākā laika jautājums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas