Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Apsītis par finansējumu birojam plāno cīnīties Saeimā

Nākamgad paredzētais finansējuma samazinājums Tiesībsarga birojam tā pārstāvju skatījumā ir milzīgs, taču ar finanšu ministru Einaru Repši (JL) to līdz šim neesot izdevies pārrunāt. Tāpēc, lai iestātos par finansējuma pārskatīšanu Tiesībsarga birojam, plānots vērsties pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un, ja būs nepieciešams, arī pie Budžeta komisijas un frakcijām.

"Ceram uz viņu izpratni," sestdien publicētā intervijā _Latvijas Avīzē_ saka tiesībsargs Romāns Apsītis.Pēc viņa aplēsēm, biroja budžeta samazinājums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir par 57%. Jau sākotnēji lēstais samazinājums līdz 774 882 latiem licies sāpīgs, taču oktobra sākumā valdība nogriezusi vēl 200 000 latu. "Bez naudas budžeta iestādei izdzīvot grūti. Tagad būsim spiesti darīt to, no kā visu laiku esam vairījušies. Proti, jāsamazina juristu štats," saka R.Apsītis.

Tiesībsarga biroja finansiste grāmatvede Jolanta Bojāre arī piebilst, ka jautājums ir par to, vai birojs spēs izpildīt visus Tiesībsarga likumā noteiktos uzdevumus. Biroja administrācija tiks samazināta līdz minimumam, arī algas tiks vēl samazinātas. Šobrīd biroja darbinieku algas esot pietuvinātas vienotajai darba algas samaksas sistēmai, un jurista vidējā alga šobrīd ir ap 800 latiem pirms nodokļu nomaksas. Birojā paliks 39 darbinieki. "Ņemot vērā, ka birojs saņem vairāk nekā 3000 sūdzību gadā, kādam tās jāpieņem, jāreģistrē, jāizskata un uz tām jāatbild, turklāt likumā noteiktā termiņā. Tāpat vajadzīgi arī darbinieki, kas rūpējas par ēkas apsaimniekošanu, tīrību, darba drošību, saimnieciskajiem līgumiem, datorprogrammām, autotransportu un tamlīdzīgi."

R.Apsītis stāsta, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji nedēļu centušies sarunāt tikšanos ar finanšu ministru E.Repši, taču tas nav izdevies. "Es piedalījos vienā no pēdējām valdības sēdēm, un mēs sēdējām blakus ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Repše mūs bija ievērojis, pienāca klāt, paspieda man roku un atvainojās, ka nav varējis atrast brīvu brīdi, lai aprunātos. Un tūdaļ atkal pagriezās un devās atpakaļ uz savu darba vietu," klāsta R.Apsītis.

Tagad Tiesībsarga birojs, lai iestātos par finansējuma pārskatīšanu, vērsīsies Saeimā. Tiesībsargs uzsver, ka birojs nav vajadzīgs "ne Apsītim, ne Bojārei, ne kādam atsevišķam tā darbiniekam, bet gan Latvijas valstij un cilvēkiem, kas pie tā vēršas". Tiesībsarga birojs, viņaprāt, ir saikne starp valsti un iedzīvotājiem.

Runājot par cilvēkiem, kas tiks atlaisti, R.Apsītis norāda, ka atlaišana nekādā ziņā nebūšot veids, kā atriebties darbiniekiem, ar kuriem viņš nonācis konfliktā. "Tiesībsarga birojā ir izveidota jauna arodbiedrība, un tie, kas tajā iestājušies, kā izskatās, sākuši domāt, ka viņus laikam atlaidīs pirmos," intervijā saka R.Apsītis, taču norāda: atlaižot no darba, netiks šķirots, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs vai nav. "Arī kāds asāks vārds, kas ar mani savulaik pārmīts, te nekritīs svarā. Es neesmu uz kašķiem tendēts vai ļaunatminīgs."

Šā gada astoņos mēnešos Tiesībsargs saņēmis 1300 rakstveida iesniegumu un sniedzis apmēram 1000 mutvārdu konsultāciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas