Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.
Turpretī pozitīva tendence attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir vērojama šajā apkures sezonā - 2013./2014.gadā -, jo jau 2013.gada septembrī dabasgāzes cenas ir bijušas par 8-9% mazākas, salīdzinot ar 2012.gada septembri, kas savukārt nodrošinās ievērojamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu.
SPRK dati liecina, ka gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, lielākais samazinājums ir vērojams Rēzeknē un Liepājā. Siltumenerģijas tarifa palielinājums Ventspilī saistīts ar kurināmā izmaksu pieaugumu. Tiesa, patlaban SPRK vērtēšanai ir iesniegti Liepājas un Daugavpils siltumenerģijas tarifu projekti, kurus plānots apstiprināt mēneša laikā. Tajos paredzēts siltumenerģijas tarifu samazinājums.
Novadu pašvaldībās iepriekšējā apkures sezonā tarifi par siltumenerģiju palielinājās visās pašvaldību grupās, kas bija skaidrojams ar augstām dabasgāzes cenām 2012./2013.gada apkures sezonas sākumā, kas ir galvenais siltumenerģijas tarifu palielināšanās iemesls. Savukārt jaunajā apkures sezonā situācija ir stabilizējusies un tarifu pieaugums no 30 pašvaldībām bija vērojams tikai atsevišķos gadījumos, bet pārējās pilsētās tarifi saglabājušies iepriekšējā līmenī vai samazinājušies.
Piemēram, Latvijas piecu lielāko pilsētu - Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Jūrmalas - siltuma gala tarifu samazinājums 2013.gada oktobrī, salīdzinot ar 2012.gadu, ir robežās no 6,7% līdz 16%, informē SPRK.
Patlaban kopējais parādu apmērs par visām apkures sezonām uz šā gada 1.septembri valsts nozīmes pilsētās kopā veido 18,7 miljonus latu, savukārt pašvaldībās - 11,2 miljonus latu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā statistika. Republikas nozīmes pilsētās kopumā apmaksāti 94,5%, bet novadu pašvaldībās 92,5% no iepriekšējā apkures sezonā izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju. Attiecīgi 2011./2012.gada apkures sezonā republikas nozīmes pilsētās tika apmaksāti 93,7%, bet novadu pašvaldībās 88,9% no izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju.
EM atzīst, ka situācija saistībā ar parādu atgūšanu ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2010., 2011. un 2012.gadu. Vairumā pašvaldību, kurās tiek veikts aktīvs darbs ar parādniekiem, ir vērojams parāda apmēra samazinājums.
Lai nodrošinātu monitoringu par situāciju siltumapgādē, sākoties jaunajai apkures sezonai, uz EM aicinājumu iesniegt datus ir atsaukušās 94 no 119 pašvaldībām. Pašvaldību iesniegtā informācija tiks apkopota Informatīvajā ziņojumā, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā.