Reģionālā reforma: Piedāvā izveidot 29 sadarbības teritorijas

Fragments no intervijas:

Dienas rīcībā iepriekš bija projekts par 16 apriņķu izveidošanu. Pret šo skaitu pašvaldības sāka iebilst, jo ārpus modeļa palika vairāki reģionālās attīstības centri. Tagad jūs piedāvājat noteikt 29 sadarbības teritorijas, kur neviens vairs nav ārpusē. Kas notiks tālāk?

Marta beigās gatavosim informatīvo ziņojumu valdībā, kurā būs ierosināts sagatavot priekšlikumus par sadarbības teritoriju noteikšanu un iesniegt tos Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā izskatīšanai 2. lasījumā.

Runa ir par likumprojektu, kas jau ilgstoši Saeimā ir atvērts? Tajā ir paredzēta arī otrā līmeņa pašvaldību — apriņķu — izveidošana.

Mēs diemžēl esam situācijā, ka objektīvu, subjektīvu vai politisku iemeslu dēļ nav izpildītas trīs ļoti nozīmīgas likumā paredzētās lietas. Jau kopš 1998. gada likums nosaka, ka valstī ir jāizveido otrā līmeņa apriņķu pašvaldības. 2011. gadā Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2013. gada 31. decembrim iesniegt apriņķu likumprojektu, bet valdība ierosināja no apriņķiem atteikties. Saeima šo viedokli neatbalstīja, un parlamentā šobrīd ir atvērts likums, kurā teikts, ka ir jāizveido apriņķi. Vēl likums paredzēja zināmus kritērijus novadu izveidošanai. Piemēram, bija paredzēts, ka novadā ir jābūt ne mazāk kā 4000 iedzīvotājiem, bet ir 39 novadi, kas šim kritērijam neatbilst.

Vai joprojām ir tikai 39 novadi, vai to skaits nav pieaudzis?

Situācija varētu būt tāda, ka tur, kur ir maz iedzīvotāju, viņu skaits samazinās vēl vairāk. Un ir trešā lieta, kas netiek pildīta. Reģionālās attīstības likumā 2010. gadā tika izstrādāta jauna nodaļa – valsts pārvaldes darbība reģionos. Tā paredzēja, ka valsts funkcijas uz reģioniem tiek virzītas atbilstoši plānošanas reģioniem. Līdz ar to netika vērtēts, kā mazie novadi varēs funkcionēt, jo, no vienas puses, domāja, ka būs otrā līmeņa pašvaldības, kas varētu veikt virkni funkciju, bet, no otras puses, valsts pārvalde arī nav izdarījusi tai likumā paredzēto. Ir 30 dažādas valsts pārvaldes iestādes, kurām katrai ir savs teritoriālais izvietojums un šī attīstība nav notikusi.

Vai jaunās teritorijas būs kā otrā līmeņa pašvaldības?

Nē. Reforma tika sākta, kad Latvijā darbojās rajoni, pagasti un republikas pilsētas. Ir izveidoti novadi, kas astoņus gadus ir darbojušies. Rajonu funkcijas ir nodotas novadiem. Ir sadalīts īpašums. Šobrīd kaut ko lauzt nebūtu pieņemami, nevienam neko neatņems. Taču mums jārunā, kā ar dažādiem mehānismiem kompensēt agrāko rajona posmu. Sazobe starp pašvaldībām un valsti juridiski netika līdz galam noteikta. Brīvās formās tiek veidoti dažādi sadarbības mehānismi, piemēram, civilajai aizsardzībai, būvvaldei, bet iedzīvotājam nav skaidrs, kur viņam jāiet. Oktobrī ir stājies spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu likums, kas jau paredz sadarbību jautājumā par civilo aizsardzību.

Ko pašvaldības sarunās teica par jūsu piedāvājumu?
Sarunas bija dažādas, jo pašvaldības ir ļoti atšķirīgas. Mazākajā novadā ir ap 1000 iedzīvotāju, lielākajā – 40 000 iedzīvotāju. Lielās pilsētas ir par to, ka ir jābūt lielākām pašvaldībām. Mazākos novadus uztrauc to nākotne. Mēs nerunājam par to, ka kādam kaut ko varētu atņemt, bet par to, kādi būtu kompensējošie mehānismi, lai iedzīvotāji visā valstī saņemtu vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus.

Ko ministrija plāno darīt ar Pierīgu? Tā kartē ir iezīmēta kopā ar Rīgu.

Neesam izdalījuši Jūrmalu, jo tai ir cieša sadarbība ar Rīgu un tā ir Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijā. Pierīgas pašvaldības ir pietiekami stabilas, finansiāli nodrošinātas un ar lielu kapacitāti, tas spēj piesaistīt sev speciālistus, organizēt savu darbu visaugstākajā kvalitātē. Nekādu pašvaldību pārveidošanu mēs te nepiedāvājam, bet gan aicinām veidot sadarbību ar Rīgu.

Kā tas praktiski notiks, ja viņiem pat neizdodas ar Rīgas mēru, Saskaņas līderi Nilu Ušakovu, apsēsties pie viena galda?

Tagad viņiem būs jāsēž pie viena galda, ja Saeima atbalstīs likumā šo jauno kārtību. Ir virkne funkciju, par kurām jārunā. Sāksim kaut vai ar to pašu civilo aizsardzību, drošības jautājumiem, pašvaldību policiju, kā veikt izglītības iestāžu optimizāciju. Rīgā paliek tukšas skolas, bet Pierīgā jābūvē jaunas. Kāpēc nevar izmantot kādas elastīgākas sadarbības formas? Kad sagatavosim informatīvo ziņojumu un priekšlikumus, iesim otru saskaņošanas ceļu ar pašvaldību organizācijām un ministrijām.

Vai priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis šādai diskusijai?

Mums jau vienmēr ir vēlēšanas. Pēc tam būs Saeimas vēlēšanas. Te nav nekā jauna, tā ir diskusija, kas sākās 90. gadu sākumā. Mēs nerunājam par to, ka kādam kaut ko atņems. Te nebūs nekādas revolūcijas un satricinājumu vai mantas pārdales, jo viss jau ir sadalīts. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka uz šīm un, iespējams, arī nākamajām vēlēšanām ies tās pašas pašvaldības ar tiem pašiem cilvēkiem.

Visu interviju lasiet pirmdienas, 16. janvāra, avīzē Diena!