Daugavā nav ledus aizdambējumu, līdz ar to nekādas plūdu bīstamības pilsētai neesot, tomēr novada lauku teritorijā - Dunavā un Dignājā - ūdens līmenis ir gana augsts, sacīja mērs. Tās ir tās vietas, kas pēc ledus iešanas pavasaros parasti applūstot. Tur ir zemākas vietas, mazas upītes, kur "ne tik daudz Daugava uzplūst, cik ūdens nokļūst uz laukiem un ceļiem pa citiem kanāliem", līdz ar to "tur daži ceļi ir zem ūdens".
Atbildīgie dienesti devušies uz šim vietām novērtēt situāciju. "Turam roku uz pulsa," sacīja pašvaldības vadītājs.
Pārsvarā applūst lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet gadās, ka no pārējās pasaules ar ūdeni tiek norobežotas mājas, kas atrodas uzkalnos. Tad dažreiz pavasaros pat nedēļu bērnus uz skolu vedot ar laivām, jo ceļi ir applūduši, teica Ragainis.
Paralēli notiek Jēkabpils pilsētas aizsargdambja būvdarbu projektēšana, kas turpināsies līdz maija beigām, un tiek plānots vēl šogad rekonstruēt pašu kritiskāko dambja vietu Daugavas līkumā. Ja izdosies sakārtot finansējuma dokumentus, tad varēšot ap 40-50% no dambja rekonstrukcijas kopējā apjoma paveikt vēl šogad.
Pēc Ragaiņa vārdiem, šobrīd notiekot "ierēdņu vingrošana", lai Jēkabpils varētu saņemt līdzekļus, kas apsolīti no Eiropas struktūrfondiem plūdu draudu novēršanai. Līdzekļi aizsargdambja rekontrukcijai tiekot piešķirti ārpus kārtas, jo šogad tie nav bijuši ieplānoti. Prezidenta Egila Levita Jēkabpils vizītes laikā solītā pretimnākšana vairāk izpaužoties "tīri cilvēciski", jo normatīvos aktus un sistēmu nevar tik ātri izmainīt.
Pašlaik notiekot civilās aizsardzības sistēmas "rekonstrukcija" valsts līmenī, problēmu aktualizēšana, un šo lietu mēģināšot sakārtot arī likumu līmenī, tai skaitā, mainīšot iepirkumu procedūras, izteicās reģionālais politiķis.
Kā ziņots, Levits pēc plūdiem janvārī apmeklēja Jēkabpili un izteicās, ka nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas vajadzības gadījumā ļautu ātrāk īstenot iepirkuma procedūras un ātrāk varētu novērst, piemēram, plūdu sekas Jēkabpilī.
Savukārt ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka ir nepieciešama domāšanas maiņa un likumu interpretācijas maiņa no tiesībsargājošo iestāžu puses.