Tomēr pašvaldības kritiķi norāda, ka ES nauda ne vienmēr izlietota iedzīvotājiem prioritāru projektu realizēšanā. Pašvaldība nereti tiek kritizēta arī par kūtro daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka realizēto projektu skaita ziņā Jelgava ievērojami atpaliek no Liepājas, Ventspils un Valmieras.
Jelgavas iedzīvotāji slavē pēdējo gadu pārmaiņas - tiek uzteikta ielu rekonstrukcija, izveidotā promenāde gar Driksas upi, kā arī jaunais gājēju tilts, kuram otrpus esošajā Pasta salā iecerēts izveidot brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zonu. Jelgavas domes informācija liecina, ka dažādos infrastruktūras pilnveides projektos investēti vairāki desmiti miljoni eiro - par teju sešiem miljoniem eiro rekonstruēta Dobeles šoseja, savukārt vairāk nekā divus miljonus izmaksājusi Lietuvas šosejas posma rekonstrukcija no Miera līdz Rūpniecības ielai, ko Finanšu ministrija līdzās Austrumlatvijas koncertzāles Gors projektam uzteikusi kā vienu no labās prakses piemēriem. Aptuveni 17 miljonus eiro izmaksājis jau minētais Driksas upes krastmalas, kā arī Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projekts.
Uz Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) darba galda noguldīts garš saraksts, kurā apkopota informācija par 84 Jelgavas pašvaldības projektiem, kuru īstenošanai piesaistīts gan Kohēzijas fonda, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējums. "Ja paskatās visus lielos sarakstus, tad ir zināms prieks. Paveikts daudz vai maz, katrs to var no sava skatu punkta vērtēt, bet es domāju, ka mēs tiešām esam daudz izdarījuši," pauž Rāviņš.
Arī vietējā laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktora
vietnieks Edgars Kupčs uzskata, ka pilsēta aktīvi izmantojusi ES
struktūrfondu līdzekļus - visas galvenās ielas un citi
infrastruktūras objekti, kas pēdējo desmit gadu laikā Jelgavā
tapuši, realizēti ar Eiropas finansējuma palīdzību. "Jelgava par
savu saukli "Pilsēta izaugsmei!" var pateikties tikai fondu naudas
pieejamībai," pauž žurnālists. Arī Rāviņš neslēpj - bez Eiropas
finansējuma pilsēta šodien neizskatītos tik sakopta: "Ja mums
nebūtu šīs iespējas, mēs būtu katastrofas priekšā. Valsts kopumā
būtu katastrofas priekšā."
Taču kritiku par veidu, kā tiek realizēti ES līdzfinansētie
projekti, kā arī to lietderību neslēpj viens no redzamākajiem
Jelgavas domes opozicionāriem Dainis Liepiņš (Reģionu
alianse). Viņaprāt, domē dominē uzskats: "ņemam jebkuru naudu,
gan jau kaut ko ar to izdarīsim". Lai gan pašvaldībā pieņemts
pilsētas attīstības plāns, tomēr Liepiņa ieskatā ES finansējums
netiek izmantots dokumentā definēto prioritāšu īstenošanai.
Vairāk lasiet Anetes Ugaines rakstā Labo ceļus, par ēku siltināšanu aizmirst laikrakstā Diena trešdien, 9.aprīlī!