Bērziņš uzsver amatniecības nozīmi Latvijas reģionu attīstībai

Viņi sacīja, ka Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 5000 zeļļu un 3000 meistaru, kas veic 176 dažādus amatus.Kā joma, kur iespējami visplašākie uzlabojumi, sarunā tika minēta izglītības iestāžu un meistardarbnīcu sasaiste, apmācot jaunos amatniekus. LAK prezidents Vilnis Kazāks uzsvēra, ka amatniecība un rūpniecība ir savstarpēji konkurējoši un principiāli atšķirīgi ražošanas veidi, līdz ar to arī speciālistus šīs dažādajām jomām būtu iespējams sagatavot atšķirīgi. Tika piedāvāts izmantot Vācijas pieredzi un ieviest duālo apmācību, tas ir, radīt iespēju jaunietim praktiskās amata prasmes apgūt meistardarbnīcā un paralēli vienu vai divas dienas nedēļā mācīties vispārīgos priekšmetus (vidusskolas kursu) profesionālajās skolās. Tādā veidā jaunie amatnieki iegūtu gan profesionālās izglītības diplomu, gan prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu amatnieka kvalifikāciju.LAK vadība uzsvēra, ka šī brīža profesionālo skolu darbības modelis atbilst rūpniecības vajadzībām un nerada amatniekus, jo skolās tiek iegūtas teorētiskas zināšanas par to, kā praktiski būtu jāstrādā. Līdz ar to diplomētajam profesionālim pēc skolas pabeigšanas šobrīd nākas vēl vismaz trīs gadus apgūt amatniekam nepieciešamās prasmes. Turklāt skolai nopirkt nepieciešamos mācību līdzekļus, lai pilnvērtīgi mācītu dažādos amatus, ir neiespējami to dažādības un dārdzības dēļ.Valsts prezidents piekrita, ka jāvirzās uz principu, ka pēc skolas pabeigšanas jaunietis var pildīt attiecīgo amatu, ļaujot jaunietim pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot laiku. Viņš arī piekrita, ka amata meistars, kurš aktīvi piedalās tirgū, spēj jauniešiem sniegt zināšanas un prasmes, kas atbilst tirgus prasībām, reaģējot visprecīzāk uz to izmaiņām. Darba vizīšu ietvaros Valsts prezidentam sarunās uzņēmēji bieži uzsvēruši, ka profesionālu un labi izglītotu speciālistu, tai skaitā amatnieku, trūkst. Tādēļ viņš piekrita, ka izglītības iegūšana kopā ar prasmēm, ko sniegtu meistardarbnīcās, būtu risinājums, kas ļautu cilvēkiem dzīvot Latvijas laukos, jo tieši tur visbiežāk ir meistardarbnīcas. Turklāt tā tiktu ietaupīti līdzekļi, kurus skolām jātērē, iegādājoties mācību līdzekļus.Tiekoties tika uzsvērts arī amatniecības jomas apguvei nepieciešamais ilgais laiks. Tādēļ LAK pārstāvji aicināja veidot sistēmu, kad amatnieka pienākumu nevar veikt cilvēki, kuri tikai kursos ieguvuši sertifikātu attiecīgajā jomā, taču ne amatnieka kvalifikāciju. Viņi uzsvēra, ja cilvēks nav vairāku gadu garumā mācījies pie meistara un ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, viņa darbs nevar būt kvalitatīvs, un tas radīs negatīvu priekšstatu par visiem šajā amatā. Sarunā tika pārrunāti arī pozitīvie piemēri, kas ir Latvijā un no kuriem iespējams mācīties un veidot veiksmīgāku sistēmu kopumā.Sarunas noslēgumā Valsts prezidents uzņēmās atbalstīt amatniecības darbību Latvijā un abas puses vienojās arī turpmāk sadarboties, veicinot amatu apguvi un jauniešu ieinteresēšanu tajā. Kā pirmais jautājums, kur Valsts prezidents aicināja LAK aktīvi iesaistīties un sniegt savus priekšlikumus, ir Profesionālās izglītības likuma izstrādē.Sarunā ar Valsts prezidentu piedalījās LAK prezidents Vilnis Kazāks, Skursteņslaucītāju amata brālības vadītājs Māris Bambis, Latvijas Amatniecības kameras viceprezidente Diāna Karaša; Latvijas namdaru biedrības vadītājs Tālis Sala un LAK kokapstrādes amatu pārstāvis Mārtiņš Vilde.