Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šī gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam veiktas divas jau operācijas.
Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.
Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.
Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.
Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.