Tomēr viņa skatījumā, "publiski sniegtā informācija nerada pārliecību par šādas rīcības nepieciešamību, taču jebkurā gadījumā gan sabiedrībai, gan dabai ir nodarīts kaitējums, un šī kaitējuma nodarīšanas apstākļi ir noskaidrojami, lai vainīgās personas, ja tādas ir, tiktu sauktas pie atbildības".
Pēc advokāta domām, ir nepieciešams noskaidrot, kurš atbildīgs par to, ka Made varēja atkārtoti izbēgt no tai paredzētā Līgatnes dabas parka iežogojuma. Līdz ar to policijai tiek lūgts pārbaudīt, vai attiecīgo Līgatnes darbinieku rīcībā nav Krimināllikuma (KL) 197.pantā Nolaidība paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmju.
Tāpat jāpārbauda, vai Līgatnes dabas parka lāču iežogojumā lāču turēšanas apstākļi atbilst apstākļiem, kādos attiecīgie dzīvnieki turami, un vai atbildīgo personu rīcībā, kuras rezultātā lācis izbēga un tika nogalināts, nav saskatāmas KL 230.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem - pazīmes, uzskata Vārpiņš.
"Uzskatu, ka minētos apstākļus nav iespējams pārbaudīt citādā kārtībā kā tikai kriminālprocesuālā, jo resoriskās vai citas pārbaudes pavērs ceļu vainīgo personu "piesegšanai", kā arī nenodrošinās pierādījumu iegūšanu un saglabāšanu atbilstoši likuma prasībām," iesniegumā raksta Vārpiņš.
Pamatojoties uz minēto, advokāts lūdz policiju sākt kriminālprocesu, veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības un uz savākto pierādījumu pamata izlemt, vai attiecīgo personu rīcībā nav saskatāmas KL 197., 230. un 115.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes.
Iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam Andrejam Grišinam.
Kā ziņots, šā gada 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma, no Līgatnes dabas taku voljera atkārtoti izbēga lācene Made. Pirmo reizi viņa brīvsolī devās pērn augustā, taču toreiz jau nākamajā dienā lācene tika atrasta un aizvilināta atpakaļ uz "mājām".
Taču otrā bēgšanas reize Madei izrādījās liktenīga. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu vai iemidzināt, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts aģentūrai LETA vēlāk atzina, ka lēmums likvidēt Madi nebija viegls un speciālisti ar to nelepojas, taču cits risinājums neesot bijis iespējams, jo dzīvnieks atradies pārāk tālu no Līgatnes dabas taku teritorijas un situācija kļuvusi nekontrolējama.