No ielas uz olimpiādi
Jauni puiši un meitenes labā fiziskajā formā uz vingrošanas stieņiem veic dažādus akrobātiskus trikus – visticamāk, tas ir pirmais, kas nāk prātā, izdzirdot pieminam ielu vingrošanu. Taču patiesībā triki ir tikai viena no vingrošanas jomām, turklāt, lai spētu tādus paveikt, tiešām jābūt ļoti trenētam, ļoti labā fiziskajā formā. "Ja tu knapi vari trīs četras reizes pievilkties, par kādu triku veikšanu var būt runa? Vispirms jāsāk ar pamatiem – jātrenē presīte, izturība, spēks," stāsta Māris.
Viņš atklāj, ka Latvijas ielu vingrotāju aktivitātes plašākai sabiedrībai tapušas zināmas kopš 2009. gada, kad viņa un dažu domubiedru darbošanās nonākusi interneta lietotāju redzeslokā. Māris un daži draugi trenējušies, trenējušies, līdz izdomājuši parādīt arī citiem to, ko dara. "Nofilmējām mūsu treniņa video, ievietojām YouTube, un divu dienu laikā to noskatījās 30 000 interesentu. LNT raidījums Tautas balss uzaicināja mūs uz interviju, pēc tā arvien vairāk jauniešu sāka mūs uzrunāt, interesēties, kā pievienoties ielu vingrošanas aktivitātēm. Piedalījāmies dažādos pasākumos visā Latvijā un izveidojām arī Latvijas Ielu vingrotāju biedrību. Var teikt, ka zvaigžņu stundu ielu vingrošana piedzīvoja 2011. gadā, kad uzvarējām Zelta talantu TV šovā, kā arī saņēmām Latvijas lepnuma balvu. Braukājām pa skolām, veidojām treniņu laukumus," atceras Māris.
Ar ielu vingrošanu nodarbojas jaunieši visā pasaulē, taču vienotu sacensību neesot bijis. Tā tapusi ideja izveidot pasaules čempionātu ielu vingrošanā. 2011. gadā uz Latviju atbrauca pārstāvji no 10 valstīm, bet līdz šim gadam pārstāvētas jau 75 valstis. Pasaules kausa izcīņa notikusi gan Ķīnā, gan Ēģiptē, un organizatori cer, ka pēc 12 gadiem ielu vingrošana tiks iekļauta olimpiskajās spēlēs. Tikmēr jau trešo gadu Jūrmalā notiek viens no ielu vingrošanas čempionāta posmiem, biedrība rīko arī ikgadējo Spēka dienu, kuras laikā visā Latvijā entuziasti mēģina uzstādīt pievilkšanās pie stieņa rekordus.
Galvenais – pašiniciatīva
"Senāk mēģinājām vingrot gribētājus pulcēt bariņos, vienot. Tagad promoutējam sportu caur dažādiem pasākumiem. Mājaslapā Ieluvingrosana.lv ir desmitiem vingrojumu video, kuros aprakstīts un parādīts, kā vingrot vasarā, kā ziemā, kā sākt vingrot, kā pareizi mācīties pievilkties, ja neproti to darīt vispār. Tur atrodami vingrojumi, kas piemēroti gan meitenēm, gan puišiem utt. Ir arī piemēri, kā taisīt trikus – tiem, kas sasnieguši attiecīgu sagatavotības līmeni. Mājaslapā ir arī informācija par ielu vingrošanas aktīvistiem visā Latvijā, kas uztur vingrošanas vietas un pulcē ap sevi citus interesentus," stāsta M. Šlēziņš, tomēr uzsver, ka ielu vingrošana ir alternatīva kustība, kas balstās uz sportot gribētāju pašiniciatīvu. Ir kāds entuziasts, kas sācis vingrot, piemēram, kopā ar draugiem, un citi var patrenēties kopā, veidojot grupu, taču neviens treneris speciāli netrenē tieši ielu vingrotājus.
Vingro pats, palīdz citiem
Pēc līdzīga pašiniciatīvas principa darbojas arī ielu vingrotāju grupa, kas otrdienās, ceturtdienās un sestdienās tiekas Rīgas 21. vidusskolas sporta laukumā. Sergejs Kostiļevs, jau vairākus gadus pieredzējis ielu vingrošanas entuziasts, ir uzņēmies tādu kā grupas vadītāja un trenera lomu. Trenēties nāk dažāda vecuma cilvēki – aptuveni 10 cilvēku lielajā grupā ir gan 12 gadu veci zēni, gan vīrieši ap 30, kādu laiku nācis arī piecdesmitgadīgs kungs.
Nodarbība ilgst divas stundas. Tā sākas ar iesildīšanos, nelielu skrējienu un spēka vingrojumiem, kas veido ielu vingrošanas bāzi – tā ir atspiešanās, pietupieni, pievilkšanās. Dažādi vingrojumi, izmantojot sava ķermeņa iespējas un laukuma aprīkojumu, kurš saglabājies vēl no padomju laikiem. Sergejs ikdienā darbojas bāru un restorānu biznesā, bet pirms četriem gadiem sācis studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, jo, regulāri vingrojot, radusies vēlēšanās hobiju iepazīt padziļināti. "Skatos arī dažādus video, ieraugu vingrojumus, ko pats gribu izmēģināt, un parādu tos pārējiem grupas dalībniekiem. Neveidojas rutīna, jo visu laiku apgūstam ko jaunu un uzlabojam savus rezultātus," stāsta Sergejs. Viņš ievērojis, ka bieži vien pāris mēnešu pirms vasaras jaunieši attopas, ka grib uztrenēt sešpaku. Naudas trenažieru zālei nav, tad iet uz ielu vingrošanu. Pamēģina un saprot, ka tas ir grūti un sešpaku tik vienkārši nedabūs. Sergejs pats un daļa no viņa vadītās grupas regulāri trenējas visu gadu jebkuros laikapstākļos.
"Vēderpreses treniņus, pietupienus, atspiešanos var veikt pat trīsgadnieks. Ļoti ieteicams vingrot tīņiem, lai viņi būtu fiziski attīstīti. Pietiek ar 45 minūšu nodarbību trīs reizes nedēļā," skaidro Māris Šlēziņš. Jāvingro arī pieaugušajiem – ielu vingrošana nav tikai tīņu nodarbe. Vecākais vingrotājs, ko Māris sastapis Spēka dienā, bijis 86 gadus vecs kungs. Lai nenodarītu sev pāri, svarīgi iesildīties un tikai tad ķerties klāt vingrojumiem. 90% gadījumu vingrojumi tiek veikti ar sava ķermeņa svaru un kustībām. "Vingro, un parādās vēlme salīdzināt savus spēkus ar citiem. Tad cilvēks piesakās sacensībām. Mūsu rīkotajos čempionātos dalība ir bez maksas. Ir divas kategorijas – frīstails ar trikiem, tur neļaujam piedalīties iesācējiem. Reģistrējam visus, bet no pirmajām minūtēm redzams, kāda ir sagatavotības kvalitāte. Tiem, kas neatbilst kritērijiem, iesakām doties vēl trenēties. Otra disciplīna ir spēka disciplīna, dalībnieki rāda, cik reižu var pievilkties, atspiesties u. tml.," skaidro Māris.
Speciālu inventāru nevajag
Sergejs skaidro, ka, necenšoties paveikt ko pāri saviem spēkiem, savainošanās risks ir minimāls. Taču svarīgi paēst pirms treniņa vai vismaz paņemt līdzi šokolādi vai sporta uzkodu, jo ir gadījies, ka treniņa dalībnieks, kas visu dienu nav ēdis, jūtas savārdzis, bet vēlas turēt līdzi visiem un gandrīz zaudē samaņu. "Nevajag pārcensties un izdarīt maksimumu. Savs rezultāts jāuzlabo pamazām, un nav nozīmes tam, ka treniņa biedrs var pievilkties trīsreiz vairāk nekā tu. Vari no viņa iedvesmoties, bet jāsaprot, ka to nevar paveikt vienā mirklī. Regulāri trenējoties, rezultāti būs, bet jābruņojas ar pacietību," saka Sergejs.
Gribasspēks un entuziasms ir teju vienīgais inventārs, kas nepieciešams ielu vingrotājiem – galvenais, lai pašam ērti un apģērbs atbilst laikapstākļiem. Lai neuzberztu tulznas, vingrojot uz stieņiem, ieteicams iegādāties cimdus. Ja nav speciālo fitnesa cimdu, būs gana arī ar parastiem darba cimdiem.
Gustavs, kuram ir 16 gadu, kopā ar draugiem izmēģinājis dažādas ielu vingrošanas treniņu vietas – gan pielāgojot rotaļlaukumus, gan mēģinot dažādus vingrojumus veikt skolas sporta laukumā. "Rīgā ir daudz vietu, kur var vingrot. Der jebkurš parks. Patiesībā vingrot var jebkur. Der soliņi, nokrituši koki. Pat mežā droši vien var atrast, kā pavingrot. Mēs visi pamatā trenējamies kādā sporta veidā, bet satiekamies un pavingrojam arī kopā. Citreiz ej uz parku, un tur vieta jau aizņemta – trenējas kāda sportistu grupa. Citreiz pagaidām, citreiz pievienojamies. Viens gan neeju, foršāk ir kompānijā," atzīst Gustavs.