Ziemas spelgonis ir īstais brīdis, lai tās baudītu. Tieši tāda ir rāmenzupa, kas mūsdienās nešaubīgi tiek saistīta ar Japānu, bet pirmsākumos ienākusi no Ķīnas – ķīniešu imigranti bija pirmo rāmena ēstuvju saimnieki. Tās Japānā parādījās tikai pagājušajā gadsimtā. Parasti tiek minēts, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara. Savukārt pēc kara no Ķīnas atgriezušies japāņu karavīri zupas popularitāti tikai veicinājuši. 1958. gadā Momofuku Ando radīja pirmās aplejamās rāmena nūdeles un 1971. gadā arī karstumizturīgu polistirola trauku. Līdz ar to nūdeles vairs nebija jāizņem no iepakojuma, lai tās pārvērstu zupā. Aplejamo zupu revolūcija degradēja rāmena būtību, un joprojām daudzi to uztver kā fast food.
Ārpus Japānas rāmena trakums sākās Ņujorkā, kad šefpavārs Deivids Čangs atvēra pirmo nūdeļu bāru Momofuku Noodle Bar. Japānā zupa ir reģionāls ēdiens, kura atšķirības nosaka klimats, tradicionālie produkti un sezonalitāte. Izšķir četrus rāmena pamatstilus: miso (raudzētu sojas pupiņu pasta), shōyu (sojas mērce), tonkotsu (cūkgaļa) un shio (sāls). Taču to starpā vēl ir milzums variāciju, un savu pirkstu pielicis arī ne viens vien izcils šefpavārs, radot ne mazumu sajaukumu – fusion ramen.
Rāmens nav zupa, ko vāra vienā katlā, no kura to salej bļodās. Tā sastāv no četriem komponentiem: buljona, tare, biezumiem un nūdelēm. Šo sastāvdaļu dažādība tad arī nosaka rāmenzupas stilu. Katru no četriem komponentiem gatavo atsevišķi, un tikai bļodā tie tiek sajaukti kopā. Buljonu vāra no cūku, putnu, jūras velšu un dārzeņu buljona. Turklāt nav nekāds retums, ka zupā kopā tiek sajaukti divi dažādi buljoni, piemēram, cūkas un vistas vai jūras velšu un vistas. Buljonu vāra vismaz trīs stundas – un pēc tam vēl novāra, lai iegūtu koncentrētu garšas bumbu. Tare ir garšvielu sajaukums, kas nosaka zupas pamatgaršu un stilu. Miso tare pamatu veido kāda no miso pastām (gaišā, tumšā, sarkanā), kas sajaukta kopā ar mirinu, sakē, ingveru un ķiploku. Shōyu tare gatavo no sojas mērces, mirina, sakē, ingvera un ķiploka. Shio tare pamatā ir sāļi produkti – dažādas jūraszāles, kā arī moluski un jūras veltes –, un tā koncentrē umāmi bumbu. Tonkotsu garšu nosaka novārīts cūkgaļas buljons. Nūdeles ir gatavotas no kviešu miltu un ūdens mīklas un atbilstoši stilam mēdz būt šauras, platas vai krokotas. Taču no visām citām kviešu miltu nūdelēm rāmena nūdeles atšķir to īpašā struktūra – elastīgs kodiens un slīdīga virskārta, ko panāk, to gatavošanā izmantojot sārmiem bagātu ūdeni. Rāmens nav tā sauktā klārā Austrumu zupa, kuras buljonā peld tikai daži biezumi. Tā vienmēr ir sātīga un sildoša. Biezumu tajā ir daudz un dāsni – sautēts cūkas pavēderes vai pleca gabals, zivju bumbiņas, olas, diedzētas mungo pupiņas, kukurūza, sašķērēts kāposts, sēnes, bambusa dzinumi, spināti, nori, lociņi.
...