"Kad esmu noguris darbā un mājās sīkie taisa traci, uzlieku austiņas un izņemot ēterā notiekošo neko citu nedzirdu. Reāla atslodze! Ja kolēģis pirmdienas rītā lielās, cik brīvdienās izdzēris, atbildu – bet es šorīt ar Mali un Folklenda salām nostrādāju," par savu aizraušanos ar radioamatierismu joko liepājnieks Jānis Brūders.
Kas nepieciešams radioamatierim? Vispirms gribēšana, tad antena uz jumta, mikrofons, dators un labas attiecības ar kaimiņiem. Vajadzīgi arī kabeļi sienās, kas ir aisberga neredzamā puse. Tiesa, iziet ēterā drīkst tikai pēc eksāmena nokārtošanas un licences saņemšanas VAS Elektroniskie sakari. Ja to dara bez izsaukuma signāla, var iekulties nepatikšanās.
Morzes ābece un sieva
Radio lietas Jāni interesējušas kopš desmit gadu vecuma, skolā no mācību priekšmetiem vislabāk padevusies fizika, ātri sapratis Oma likumu un to, "kā skraida elektroni". Ēterā pirmoreiz izgājis perestroikas laikā. "Ļoti labi, ja kāds pieredzējis cilvēks ievada tajā štellē," atzīst kurzemnieks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!